ASV Darba ministrija lēsa, ka ASV ir radīts par 911 000 mazāk darbavietu, pārskatot datus par 12 mēnešiem, kas beidzās martā.

Šie skaitļi liecina, ka ASV darba tirgus vājinājies ilgāku laiku, nekā iepriekš tika uzskatīts, un tas vēl vairāk palielina iespējamību, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) pazeminās procentlikmes.

Investori tagad gaida patēriņa inflācijas datu publiskošanu ceturtdien, jo augsta inflācija var atturēt FRS no procentlikmju pazemināšanas.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem.

Zelta cena turpināja pieaugt, sasniedzot visu laiku augstāko līmeni virs 3680 ASV dolāriem par unci.

Naftas cenas pieauga, jo Izraēlas triecieni Katarā palielināja bažas par Tuvo Austrymu konflikta paplašināšanos.

ASV biržu indekss “Dow Jones Industrial Average” otrdien pieauga par 0,4% līdz 45 711,34 punktiem, indekss “Standard & Poor’s 500” kāpa par 0,3% līdz 6512,61 punktam, bet indekss “Nasdaq Composite” palielinājās par 0,4% līdz 21 879,49 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien pieauga par 0,2% līdz 9242,53 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,2% līdz 7749,39 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX kritās par 0,4% līdz 23 718,45 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien pieauga par 0,6% līdz 62,63 ASV dolāriem par barelu. “Brent” markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 0,6% līdz 66,39 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā “Title Transfer Facility” (TTF) dabasgāzes cena otrdien kritās par 0,4% līdz 32,93 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien kritās no 1,1763 līdz 1,1707 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru samazinājās no 1,3545 līdz 1,3527 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu saruka no 147,50 līdz 147,42 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 86,84 līdz 86,57 pensiem par eiro.