Pagājušajā trešdienā aptuveni 200 000 cilvēku protestēja pret valdības politiku.

Francijas politikā valda haoss, kopš prezidents Emanuels Makrons pagājušajā gadā izsludināja ārkārtas parlamenta vēlēšanas, kuru rezultātā izveidojās ļoti sadrumstalots parlaments.

Pagājušajā nedēļā Makrons iecēla premjerministra amatā līdzšinējo aizsardzības ministru Sebastjēnu Lekornī, kurš nomainīja Fransuā Beirū, kurš parlamentā uzticības balsojumā cieta sakāvi un bija spiests atkāpties no amata. Beirū izsludināja balsojumu pēc vairāku mēnešu strupceļa, kas bija iestājies budžeta dēļ, valdībai cenšoties samazināt tēriņus.

Francijas arodbiedrības, demonstrējot neierastu vienotību, aicinājušas francūžus ceturtdien streikot visā valstī, protestējot pret budžeta projektu, ko tās nodēvējušas par šausmu šovu. Gaidāms, ka streiku dēļ tiks traucēta satiksme, tai skaitā dzelzceļa un gaisa satiksme, kā arī būs slēgtas daudzas skolas.

Ceturtdien plānoti vismaz 250 protesta gājieni, atklāja avots drošības struktūrās. Paredzams, ka protesta akcijas mērogs būs salīdzināms ar 2023.gada protestu vilni pret pretrunīgi vērtēto pensiju reformu, kad demonstrācijās piedalījās no 280 000 līdz pat miljonam cilvēku.

Francijas iekšlietu ministrs Bruno Retaijo brīdināja, ka sabiedrisko nekārtību risks ir ievērojams, ņemot vērā ka nelielas galēji kreiso grupas, visticamāk, mēģinās iefiltrēties starp demonstrantiem. Ministrs uzsvēra, ka netiks pieļauti nekādi sabiedrisko ēku bojājumi, un brīdināja par sabotāžu risku no trešdienas vakara līdz ceturtdienas rītam.

Par drošību protestu laikā visā Francijā gādās aptuveni 80 000 policistu.