liepajniekiem.lv
Kinodarbs jūnijā piedzīvoja pasaules pirmizrādi prestižajā Traibekas filmu festivālā Ņujorkā un septembra sākumā nonāca pie skatītājiem Liepājā.
Vienīgie, kas varētu to īstenot
Īpašā seansā kinoteātrī “Cinamon Balle” ar skatītājiem tikās filmas autori – režisors Lauris Ābele un operators Mārcis Ābele.
Portāls liepajniekiem.lv izmantoja šo brīdi, lai īsi aprunātos ar kinodarba veidotājiem.
“Dieva suns” festivāla programmā Ņujorkā tika raksturots kā “pašreizējā gada vismežonīgākā un unikālākā filma”.
Anotācijā teikts, ka filmas sižets balstīts Ziemeļeiropā zināmākajā vilkaču prāvā – Vilkača Tīsa pratināšanā, kur tiesas sēdes laikā kāds 82 gadus vecs vīrs drosmīgi sevi pasludināja par vilkaci jeb Dieva suni, stāstot par savām cīņām pret raganām un burvjiem elles dziļumos.
Filmas darbība aizved skatītāju uz 1692. gada Livoniju.
“Jā, tas ir stāsts par Tīsu no Mālpils, kura tiesas prāva notika Zaubē pie Mālpils. Kad scenārists Ivo Briedis piedāvāja šo stāstu ekranizēt, jo viņam šķita, ka mēs būtu vienīgie, kas to varētu īstenot, biju pārsteigts, jo pats nemaz nezināju, ka šāda prāva Latvijā ir notikusi. Pati prāva vēsturniekiem un antropologiem ir ļoti nozīmīga, tādēļ, ka ir ļoti precīzi pierakstīta.
Mēs, protams, filmā daudz ko esam piefantazējuši klāt.”
Brāļi pat saka: ar radošo komandu – mākslinieku Hariju Grundmani un animatoru Aigaru Gercānu – varējuši mākslinieciski “patrakot”.
Uz ko skatītājam gatavoties? “Jestram, nedaudz nešpetnam piedzīvojumam,” smaidot atteica brāļi, kuru uzņemtie kinodarbi arī līdz šim bijuši drosmīgi, neierasti, veidoti, nebaidoties eksperimentēt.
“Es teiktu, ka tā ir pieaugušo pasaku filma, un skatītājs tiks izklaidēts,” vērtē Lauris.
Jāpiebilst, ka filmā redzamas ainas, kas nav piemērotas maziem bērniem, tādēļ animācijas filma likta kategorijā “16+”.
Īstu aktieru kino
Brāļi Ābeles līdz šim strādājuši galvenokārt ar spēlfilmām, taču šoreiz izvēlējušies rotoskopijas tehniku.
Rotoskopija ir animēšanas metode, kurā animatori pārzīmē darbību no jau esoša video materiāla kadru pa kadram.
“Sākumā pat iebildu brālim Raitim – kāpēc animācija? Bet mākslinieks Harijs Grundmanis uztaisīja skices, un es sapratu – jā.
Animācija dod brīvību – varam nonākt barona muižā, ellē, senās baznīcās, ko ar mūsu budžetu spēlfilmā nevarētu uztaisīt,”
stāsta L. Ābele.

Viņš uzsver – animācijā ir īsts aktieru kino – Jurģis Spulenieks, Regnārs Vaivars, Einars Repše un citi filmēti uz zilā ekrāna, viņu balss un kustības ir autentiskas, tikai vide ir animēta.
Tādēļ no skatītājiem arī dzirdētas atsauksmes, ka, to skatoties, darbu neuztver kā animāciju, jo visi aktieri ir atpazīstami.
“Mums sākumā nebija skaidrs, kas būs vilkača lomā. Reiz aizgāju uz Dziesmu svētku īsfilmām, ko veidoja LMT, un mani uzaicināja uz pirmizrādi. Vienā no īsfilmām Repše tēloja vadītāju. Es sēžu, skatos uz lielo ekrānu un aizrakstu brālim:
“Tikko redzēju Repši – viņš izskatās kā īsts vilkatis! Vai man pieiet parunāt?” Brālis atbildēja: nu, aizej!”
Tā arī sadarbība ar E. Repši aizsākusies, turklāt viņš iesaistīsies par 100 procentiem.
“Sākumā bijām domājuši ņemt dublieri kaskadieru trikiem, bet, tā kā viņš pats aktīvi nodarbojas ar sportu, tad teica: “Es pats visu izdarīšu.” Viņš meta kūleņus, līda visur, kur vajadzēja, un arī no klučiem lejā krita – visu paveica pats. Tas bija ļoti iespaidīgi un forši.”

Operators Mārcis Ābele ieskicē aizkulises: “Filmējām uz zilā ekrāna desmit dienas, pēc tam vēl dažas dienas papildus. Viss notika Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā 2023. gada vasarā.
Darbs bija specifisks – aktieriem vajadzēja spēlēt teatrāli, lai gan kino no teatrāluma mēģina tikt vaļā. Šeit tas bija tieši nepieciešams, jo aktieri kļuva par multfilmu varoņiem.”
Ne viss animācijā ir īsts kailums. Lauris stāsta: “Mums bija plastmasas krūtis, plastmasas, gumijas un silikona citas ķermeņa daļas. Kristianam Kareļinam, lai viņš būtu īstens barons, tika pielikts grūtnieču vēders.”
Uzņemot ainas, bijis interesanti kā filmas veidotājiem, tā aktieriem, un brīžiem esot pārsmējušies vēderus turēdami.
“Dieva suns” ir pirmā rotoskopijas tehnikā tapusī animācija Latvijā.
Bet, arī paskatoties pasaulē, – tās ir uz abu roku pirktiem saskaitāmas, atzīmē filmas veidotāji.
Brāļi atklāj arī savus iedvesmas avotus – viens no tiem ir amerikāņu režisora Ralfa Bakši pieaugušo animācijas darbi “Fire and Ice” un “The Lord of the Rings”.
“Straume” palīdz
Animācijas filma “Dieva suns” šoruden izraudzīta par Latvijas oficiālo pieteikumu ASV Kinoakadēmijas balvai “Oskars” kategorijā “Labākā starptautiskā filma”.
To uzzinot, brāļi savā starpā sprieduši – vai maz tā vajag. “Jo mēs to netaisījām ar tādu domu,” saka Lauris.
“Finansējums bija kā eksperimentālajai filmai. Bet, no otras puses, es to saprotu kā sava veida stratēģisku lēmumu – parādīt, ka no mazas valsts nāk arī nestandarta kino.
Es jūtos pagodināts, un man šķiet, labi, ka tieši ar šādu nešpetnu, pieaugušajiem domātu animāciju varam ieinteresēt pasauli.
Tā ir pilnīgi cita pasaule nekā, piemēram, “Straume”, un ārzemniekiem tas ļoti patīk.”
“”Straume” ir milzīgi palīdzējusi Latvijas kino – mēs pēkšņi esam uzlikti uz kartes,” stāsta Lauris.
“Patiesībā tas nācis par labu visam Baltijas reģionam, kalpojot par kvalitātes zīmogu. Nepārprotami “Straume” pavērusi durvis. Lai arī mūsu filma ir pilnīgi kas cits nekā “Straume”, tomēr tur, kur bijām žanru festivālos, cilvēkiem ļoti patikusi “Straume” un patīk arī mūsu filma, kas ir pavisam citāda.”
Kopš “Dieva suņa” filmēšanas brīža līdz finišam daudzi ir pārsteigti, ka tas paveikts tik ātri.
Piemēram, līdzīga tipa filma “Spain of Night”, kuras veidotāji vēlējās ar brāļiem Ābelēm iepazīties, tapa septiņus gadus.
Lauris teic, ka filmas veidošanā iesaistījis arī savus studentus, jo Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā strādā par pasniedzēju.
Brāļi piebilst, ka mākslīgais intelekts (AI) nav ticis izmantots.
“Tas tagad izrādās ļoti pozitīvi: festivālos īpaši novērtē, ka filma radīta bez AI iesaistes,”
novērojis Lauris.
Brāļi Ābeles jau strādā pie jauniem projektiem. Pavasarī plānots filmēt detektīvseriālu par mistiskiem pazušanas gadījumiem Abavciemā, ko pēc tam varēs vērot Latvijas Televīzijā.
Tāpat tapšanas stadijā ir spēlfilma “Vāgners un Sātans”, kas atklās komponista Riharda Vāgnera jaunības gadus Rīgā un viņa dramatisko bēgšanu no pilsētas.
“Mēs būsim izdomājuši interesantāku stāstu, kāpēc viņš bēga,” sola L. Ābele.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.