Liepājas okupācijas muzeja vadītāja Sandra Šēniņa informē, ka diskusiju “Liepāja Latvijas okupācijas vēstures izpētes kontekstā” vadīs Liepājas muzeja nupat iznākušā rakstu krājuma zinātniskais recenzents, Latvijas Nacionālā arhīva vadošais pētnieks un Vidzemes Augstskolas Zinātniskā institūta pētnieks Dr. hist. Jānis Šiliņš.

Diskusijā piedalīsies Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas vēstures institūta direktors un vadošais pētnieks Dr. hist. Uldis Neiburgs, Latvijas Nacionālā arhīva vadošais pētnieks Dr. hist. Gints Zelmenis, kā arī Latvijas Kara muzeja Liepājas krasta artilērijas baterijas Nr. 2 pārzinis Juris Raķis un Liepājas vēstures pētnieks un kolekcionārs Ivars Ķupis.

Diskusijas “Liepāja Latvijas okupācijas vēstures izpētes kontekstā” mērķis ir izprast Liepājas vēstures izpētes stāvokli un perspektīvas Latvijas okupācijas vēstures kopējā kontekstā, kā arī iezīmēt šīs problemātikas vietu mūsdienu kolektīvajā atmiņā un publiskajā telpā.

Domu apmaiņā aicināti piedalīties pedagogi, humanitāro un sociālo zinātņu, nevalstisko organizāciju, masu mediju un citu sfēru pārstāvji, kas iesaistīti vēstures izpētē un komunikācijā.

Liepājas muzeja rakstu krājuma “Liepāja okupāciju režīmos 1940–1990” ietvertas 13 pētnieku publikācijas, kas veltītas Padomju Savienības un Nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas Liepājā politiskās, militārās, sociālās un kultūras vēstures tematikai.

Tajā apkopoti pētnieku jaunākie pētījumi un avotos balstītas atziņas, kas palīdz objektīvāk izzināt Liepājas un Latvijas sarežģīto 20. gadsimta vēsturi.

Šis izdevums nozīmīgs ar to, ka palīdz labāk izprast, kā okupācijas režīmi mainīja Liepājas iedzīvotāju ikdienu, sabiedrību un pilsētas attīstību.

Dažādu vēstures aspektu izpēte ļauj apzināt okupācijas perioda sekas un saglabāt vēsturisko atmiņu.

Laika posms no 1940. līdz 1990./1991. gadam, kad Latvija atradās Padomju Savienības un Nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas režīmu pakļautībā, ir atstājis neizdzēšamas pēdas Latvijas vēsturē.

Kara darbība, represijas un pretošanās, sadarbība un pielāgošanās, mobilizācija svešās armijās, divu totalitāru režīmu ideoloģiju klātbūtne, piespiedu sovetizācija, okupācijas varu nodarītie demogrāfiskie un ekonomiskie zaudējumi un izmaiņas etniskajā un sociālajā struktūrā.

Šīs un citas okupācijas laika iezīmes un nestās pārmaiņas raksturo arī Liepāju.

To pietuvināta apjēgsme un dziļāka izpēte, kas pakāpeniski kļuvusi iespējama tikai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, ir uzsākta, bet ne tuvu vēl pabeigta.

Ziņas par Liepājas okupācijas vēsturi glabā Latvijas un ārzemju atmiņas institūcijas un privātas lietišķo vēstures avotu kolekcijas.

Mainoties paaudzēm, arvien mazāk paliek šī laika aculiecinieku, tāpēc ne mazāk svarīga ir arī mutvārdu vēstures laicīga dokumentēšana un izmantošana pētniecībā.

Diskusija īstenota sadarbībā ar Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtu un Latvijas Nacionālo arhīvu.