Trīs Krievijas iznīcinātāji “MiG-31” piektdien bez atļaujas ielidoja Igaunijas gaisa telpā virs Somu līča netālu no Vaindlo salas un pavadīja tajā aptuveni 12 minūtes.

Lidmašīnām nebija lidojuma plāna, un tās lidoja ar izslēgtiem transponderiem.

Pārkāpuma laikā lidmašīnas arī neuzturēja radiosakarus ar Igaunijas gaisa satiksmes kontroli.

Uz incidentu reaģēja Itālijas iznīcinātāji F-35, kas izvietoti Igaunijā Emari gaisa spēku bāzē un piedalās NATO gaisa telpas aizsardzības misijā.

Igaunija pēc notikušā nolēma sasaukt NATO konsultācijas.

Saskaņā ar 4. pantu NATO dalībvalsts var sasaukt steidzamas sarunas, ja tā uzskata, ka ir apdraudēta tās “teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība”.

Analoģiski rīkojās Polija, pēc tam kad naktī uz 10. septembri Polijas gaisa telpā bija ielidojuši vismaz 19 Krievijas droni.

Otrdienas sarunas būs trešā reize, kad 4. pants tiek piemērots kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, un devītā reize, kad tas tiek aktivizēts alianses 79 gadus ilgajā vēsturē.

NATO kolektīvās drošības pamatā ir tās 5. panta princips – ja tiek uzbrukts kādai dalībvalstij, visa alianse stājas tās aizsardzībā.

Šis pants NATO vēsturē ir izmantots tikai vienu reizi – pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem ASV.

Pēc tam, kad Polija atsaucās uz 4. pantu saistībā ar dronu iebrukumu, NATO paziņoja, ka tā pastiprina aizsardzību austrumu flangā.

Igaunija arī paziņoja, ka ANO Drošības padome pirmdien sasauks sanāksmi par Krievijas iznīcinātāju ielidošanu tās gaisa telpā.