Ar maziem solīšiem – tā ideju ieviešanu dzīvē redz iesaistītie speciālisti, jo plāni ir ambiciozi un prasa milzīgus finanšu līdzekļus, sistēmu un ieradumu maiņu.

Smaidot garām sastrēgumam

“Mērķis ir virzība uz iedzīvotāju paradumu maiņu, kas nozīmē vairāk izmantot videi draudzīgus transporta veidus,” pauž pētījumu izstrādes vadītājs Gatis Kristaps no SIA “Ardenis”.

Iedzīvotāju skaits Liepājā un aglomerācijā (Dienvidkurzemē) samazinās – no 2014. līdz 2023. gadam tas sarucis par 8 procentiem, toties par 43 procentiem pieaugusi autosatiksmes intensitāte, un cilvēki vairāk izmanto privāto autotransportu.

Liepājniece Liene Bibe ikdienā brauc gan ar velosipēdu, gan ar automašīnu. “Auto ir ātrāks un ērtāks transportlīdzeklis, bet ne vienmēr tas ir noderīgi un pozitīvi,” viņa atzīst.

Ar divriteni biežāk brauc pavasarī, vasarā un rudenī, kā arī tad, kad ikdienas pārvietošanās maršrutā ir ceļu remonti. “Tad nav jāstāv sastrēgumos, jāgaida luksofori, jāizmanto mistiski apbraucamie ceļi,” viņa stāsta.

“Kad taisīja Kūrmājas prospekta apli, biju ļoti liela ieguvēja, braucot ar riteni uz darbu, jo man tas paņēma minūtes piecas, bet, braucot ar automašīnu, bija vairāk nekā 10 minūtes.

Ar velosipēdu smaidot aizbraucu garām visai sastrēguma rindai, nebija jāstreso.”

Veloceliņu sistēmu Liepājā viņa vērtē kā labu, tomēr ir vietas, kur tos vajadzētu vairāk drošības dēļ.

“Šovasar mašīna bija remontā, un tad saņēmos un aizbraucu arī uz Ziemupi 33,5 kilometrus,” viņa pastāsta.

Sabiedrisko transportu sieviete izmanto reti. “Nepatīk drūzma autobusā, bakstīšanās vienam gar otru,” norāda Liene.

Motivēt cilvēkus uzkāpt uz velosipēda, viņasprāt, var tikai katra paša saprašana, cik tas ir liels ieguldījums veselībā.

Liepājai un Dienvidkurzemes novadam (DKN) paredzēta transporta sistēmu integrācija, veidojot to vienotu pilsētas sabiedriskajam un reģionālajam transportam un dzelzceļa pārvadājumiem.

“Šādu punktu ielikām tāpēc, ka pasažierim ir vienalga, kāda sabiedriskā transporta sistēma viņu pārvadā, galvenais ir nonākt no punkta A līdz punktam B,”

stāsta Liepājas pašvaldības eksperts stratēģiskās plānošanas jautājumos Aksels Ruperts.

Plānu īstenošana būs atkarīga no finansējuma, un viņš uzsver – tie ir ambiciozi.

“Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums transporta jomā bez šādu plānu esamības nebūs pieejams nākamajos plānošanas periodos,” viņš saka.

Minimālais, ko var sākt darīt bez valsts iesaistes un lielas naudas, ir koordinēt plānošanu, kas jau notiek, piemēram, vilciena reisam pielāgo pirmo tramvaju no rīta.

Var pārskatīt sabiedriskā transporta kursēšanas grafiku, pieturvietu novietojumu, uzlabot krustojumus.

Ar vienu biļeti līdz galamērķim

Aģentūras “Liepājas sabiedriskais transports” direktora vietnieks Toms Malkevičs stāsta, ka maršrutu tīklu izmaiņas nākotnē vajadzīgas labākai pakalpojumu pieejamībai.

Viņš izskaidro, ko nozīmēs maršrutu skaita mazināšana no 14 uz pieciem. “Jo šajos 14 ietilpst arī visi tā sauktie “mazie” maršruti, piemēram, skolēniem. Piecu maršrutu kategorijā mēs runājam par pamata maršrutiem, kas noklās visas lielās ielas, bet vairs nedublēsies,” viņš norāda.

Iespējams, katrā no 14 maršrutiem vairs nevarēs aizbraukt no viena gala līdz otram ar vienu transportu,

tāpēc plānoti gan pārsēšanās punkti, gan biļešu veidu izmaiņas.

Piemēram, atbrauc ar tramvaju līdz centram un ar ļoti īsu laika atstarpi ar to pašu biļeti pārsēžas citā maršrutā.

Pašreizējais intervāls starp reisiem ir 10–12 minūtes, bet tiem jākļūst vēl biežākiem, lai cilvēkam nebūtu jāsatraucas, kad būs autobuss, viņš atzīmē.

Jau tagad mēnešbiļete un laika biļete ļauj pārsēsties citā reisā, un

ar maršruta tīkla izmaiņām plānota viena biļete noteiktam laikam, kurā var braukt, pārsēžoties tik, cik ir nepieciešams.

Par iedzīvotājas ierosinājumu maksāt mazāk, ja brauc īsāku gabalu viņš saka, ka drīzāk varētu būt nevis pilsētas zonējums, bet lētāka laika biļete īsākam periodam.

Uz Liepāju ik dienu brauc novada iedzīvotāji, tomēr tā nav pasaules metropole, kuras šķērsošana prasa stundas. Tad kā motivēt iedzīvotājus spēkratus atstāt nomalē un kāpt autobusā?

A. Ruperts pauž, ka sāks ar diviem “Park & Ride” punktiem – Saulesdruvās, kur pārsēstos no Rīgas virziena, un Klaipēdas ielā, kur piebrauc no Nīcas puses.

“Pietiks, ka sākumā izveidos 20–30 autostāvvietas. Ja arī cilvēki uzreiz nepārsēdīsies, tos varēs izmantot kā stāvlaukumus, lai apmeklētu kādus objektus, arī novietot koplietošanas automašīnas.

Pirmkārt jāveido pozitīvs tēls par mobilitāti, ka pārvietoties ar sabiedrisko transportu ir ērti.

Arī pašvaldībai un valsts pārvaldei jārāda piemērs,” viņš saka.

Uz problēmu jāskatās kompleksi, jo Liepājā pašlaik ir ļoti draudzīga autostāvvietu politika, kas būtu jāpārskata, bet sabiedriskajam transportam jākursē biežāk.

Mērķis nav slēgt pilsētu autosatiksmei, bet iedot saprātīgas alternatīvas, kuras izvērtēt.

“Automašīnām slēgts centrs būtu pareizi no izmešu mazināšanas viedokļa, bet tā ir pātaga, kas var sekot tikai tad, ja ir burkāns – kvalitatīva veloinfrastruktūra un sabiedriskais transports,” uzsver A. Ruperts.

Pieraduma maiņa notiek pamazām, piemēram, lielo remontu laikā cilvēki jau iemācījās apbraukt centru.

Pārāk lieli attālumi

DKN pašvaldības Attīstības un uzņēmējdarbības daļas projektu vadītāja Ilva Markus-Narvila atzīmē, ka lielākais izaicinājums būs finansējums.

“Infrastruktūra – ceļi, veloceliņi – būs jāsakārto, lai mobilitātes plāns pa īstam, līdz kaulam darbotos,” viņa saka.

Lai arī vilcienu satiksme Liepājas–Rīgas maršrutā ir regulāra, DKN iedzīvotājiem nav iespēju to izmantot – visas stacijas slēgtas.

Plāns piedāvā trīs variantus, kuru staciju attīstīt, domes deputātu domas dalās starp Kalveni, Ilmāju un Grobiņu.

Kāda no tām nākotnē būs mobilitātes punkts, un uzreiz jādomā, kur novietot automašīnu vai velosipēdu, klāsta I. Markus-Narvila.

Saprotams, ka DKN cilvēki mazāk pārvietojas ar velosipēdu, jo attālumi ir lielāki nekā Liepājas robežās.

“Tāpēc plānā uzsvaru esam likuši uz sabiedrisko transportu, tā optimizēšanu un mugurkaula tīkla attīstību, mobilitātes punktus, kuros iespējams pārsēsties,”

viņa saka.

Piemēram, tagad no Pāvilostas ir tikai viens tiešais reiss uz Rīgu ļoti agri no rīta, bet varētu arī atbraukt līdz Grobiņai un tur pārsēsties Rīgas autobusos.

Arī A. Ruperts uzsver, ka DKN svarīgi savienot lielākos centrus, jo pašlaik labs autobusu savienojums ar Liepāju ir tikai Grobiņai.

Vai valsts dotēs reisus, kuros brauks maz pasažieru, ja jau līdz šim tie tikai mazināti? Izskatīts arī transports pēc pieprasījuma, darba grupās diskutēts par grafikiem.

“Ja autobuss iet pulksten 9, pieprasījums lielāks nebūs, jo jānokļūst darbā vai skolā pulksten 8,” stāsta I. Markus-Narvila.

Reisu regularitāte ļautu iedzīvotājiem rēķināties ar sabiedrisko transportu.

Mazās lietas, negaidot lielo ES naudu, DKN pašvaldība jau ir sākusi ieviest. Piemēram, “VeloBus” akciju, kurā skolēni Grobiņā, Kapsēdē un Aizputē vecāku pavadībā devās uz skolu ar velosipēdu.

Iedzīvotāju mobilitātes paradumu aptaujā noskaidroti šķēršļi sabiedriskā un velotransporta lietošanā, un būtiskākais ir pārvaramais attālums.

Vai pilsētas un reģionālo reisu sasaiste nav utopija? Jo valsts regulē un dotē reģionālo transportu, Dienvidkurzemes novadam nav savu pārvadājumu, kurus varētu saskaņot ar Liepāju.

Tas ir ļoti tāli, saka T. Malkevičs:

“Salikt kopā ir ļoti vienkārši, tikai jautājums – kas to visu finansē un kas organizē sabiedrisko transportu, jābūt vienam pārvaldniekam.”

Liepājas biļešu un tarifu politikas integrāciju ar Vienoto sabiedriskā transporta biļešu sistēmu plānots veikt Liepājas mobilitātes plāna 2. posmā (2028.–2034. gads), informē Autotransporta direkcijā.

Galvenās Liepājas mobilitātes plānā piedāvātās izmaiņas skar pilsētas maršrutu skaitu, intervāla grafika ieviešanu un pārsēšanās un mobilitātes punktu izveidi, no kā veiksmīgas ieviešanas gaitas atkarīgs, kad un cik lielā mērā varēs realizēt DKN mobilitātes plānā iekļauto modeli ar piecu galveno reģionālo maršrutu izveidi.

Privātais autotransports uzliek milzīgu finansiālu slogu

Artūrs Caune, sabiedriskā transporta plānošanas eksperts

– Liepāja un Dienvidkurzeme ir celmlauži pašvaldību mobilitātes plānu izstrādē. Bet vai vispirms nav nepieciešams valsts plāns?

– Transporta politika kopumā tiek veidota ES līmenī. Bet nav jau tā, ka nav nacionālu plānu.

Ir gan Transporta attīstības pamatnostādnes, gan plāni dzelzceļa un autoceļu sistēmas attīstībai un sabiedriskā transporta koncepcija.

Liepāja kā brīvprātīgu iniciatīvu divu pašvaldību sadarbībā veido vienas teritorijas mobilitātes plānu. Tas dod iespēju uz mobilitāti paskatīties kompleksi un definēt tās labās pārmaiņas, kas nepieciešamas, lai dzīves kvalitāte būtu augstāka.

– Kuras būs lielākās grūtības?

– Pirmkārt, politiskās izšķiršanās, arī par labu sabiedriskajam transportam, kājāmgājēju un mikromobilitātes attīstībai.

Mēs esam daudz rūpējušies par automobilizāciju, bet sabiedriskais transports bieži stāvējis malā, ar domu, ka tas ir tāds sociālais risinājums tiem, kuri nevar atļauties nopirkt automašīnu.

Tā nav, sabiedriskajam transportam ir daudz plašāka funkcija. Jo privātais autotransports uzliek milzīgu finansiālu slogu mājsaimniecībām.

Ģimenēm, kuras nevar organizēt savu dzīvi citādi, kā ar autotransporta palīdzību, tās ir ļoti nopietnas izmaksas.

ES veikti pētījumi parāda, ka automašīnas izmaksas cilvēki visbiežāk saprot kā izdevumus degvielai vai elektroenerģijai, bet tā ir tikai viena nenozīmīga daļa.

Laba sabiedriskā transporta sistēma vismaz daļai cilvēku ļauj mazināt izdevumus par autotransportu.

Galvenā izšķiršanās ir pamazām pieņemt šos lēmumus, jo tie saistīti ar daudzu pušu iesaisti, un tādi nekad nav viegli. 

– Kādi varētu būs izšķirošie faktori, kāpēc lai situēti cilvēki atteiktos no automašīnas sniegtajām ērtībām?

– Te ir arī atbilde – lai veicinātu paradumu maiņu, sabiedriskā transporta sistēma jāpadara ērta, vienkāršībai un saprotamībai jātuvojas privātās automašīnas līmenim.

Liepājnieks droši vien teiks – ja man jāiet pusstunda kājām, es ņemšu auto, jo autobuss jāgaida 20 minūtes un brauks vēl desmit.

Automašīna pieejama uzreiz, un būšu ātrāk galamērķī. Bieži vien tie ir dārgi kilometri, un vēl jāatrod stāvvieta.

Saprotama un pieejama sistēma, labs maršrutu tīkls un kursēšanas biežums – šie faktori veido lēmumu. Ja ir patīkama ceļojuma pieredze, to atkārto, līdz kļūst par regulāru pasažieri.

Tālākos braucienos laiks kļūst lietderīgs, savukārt pilsētā nav jātur rūpe par sastrēgumiem un drošību.

Fakti

Automobilizācijas līmenis 2023. gadā

Liepājā – 361 vieglais automobilis uz 1000 iedzīvotājiem; pieaugums no 2012. g. – 43%.

Dienvidkurzemē – 474; pieaugums no 2012. g. – 54%.

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Pārvietošanās ieradumi (procentos)

Uzziņai

Iedzīvotāju priekšlikumi

• Veloceliņi uz Šķēdi, posmos Grobiņa–Iļģi, Bernāti–Nīca, veloinfrastruktūras savienojamība.
• Slimnīcas ielas rekonstrukcija ar velo un gājēju celiņiem.
• Kreisā pagrieziena josla Brīvības ielā uz Slimnīcas ielu.
• Uzlādes punkti mikromobilitātei un ratiņkrēsliem.
• Tualetes pie Bernātu un Grobiņas veloceļa.
• Pilsētas autobuss uz Jauno pasauli un Liepājas robežu.
• “Park & Ride” punkts pie pilsētas robežas un bezmaksas sabiedriskā transporta biļete visām personām, kas atbrauc vienā automašīnā.
• Sabiedriskais transports tuvāk privātmāju rajoniem.
• Ilgāks sabiedriskā transporta kursēšanas laiks brīvdienās un svētku dienās.
• Autoostas un stacijas ēkas modernizācija.
• Samazināta ātruma zona centrā.
• Diferencēta stāvvietu maksa liepājniekiem un tūristiem.
• Liepājas apvedceļš.
• Reģionālo autobusu pieejamība cilvēkiem ratiņkrēslos un ar bērnu ratiņiem.
• Grants ceļu noasfaltēšana, seguma labošana.

Avoti: publiskās apspriešanas sanāksmes

Es domāju tā: kā plānojat pārvietošanos?

Marija, pensionāre:

– Reti sanāk, bet ar devīto autobusu aizbraucu vien uz slimnīcu un kapiem, pirms tam paskatoties laikus, kā šis reiss kursē. Ne man naudas, ne veselības, lai braukātu vairāk.

Es daudz eju kājām, kaut gan paliek arvien grūtāk, jo slimība progresē.

Elīza, rīdziniece:

– Es braucu ar autobusiem no Rīgas uz Liepāju, biļetes iegādājos internetā jau iepriekš. No Liepājas autoostas – ar tramvaju līdz saviem apartamentiem. Pilsētas satiksme mani apmierina.

Renāts, olainietis:

– Pa Liepāju pārvietojos ar tramvaju un autobusu, braucienu plānošanai izmantoju pilsētas mobilo lietotni. Studēju šeit, bet dzīvoju Olainē un no turienes atbraucu ar vilcienu.

Man labāk patīk vilciens, jo ar to ātrāk nokļūstu galā, bet autobusiem atkal ir ērtāki kursēšanas laiki.

Eva, grobiņniece:

– Katru dienu braucu no Grobiņas uz Liepāju uz mācībām un darbu. Vērtēju, ka autobusu satiksme starp abām pilsētām ir normāla, lai gan man gribētos, ka mazliet vēlāk uz Grobiņu atietu pēdējais autobuss.

Reizēm dodos uz Rīgu, arī ar autobusu, jo tas pierastāks nekā vilciens.

Dans, students:

– Dzīvoju pietiekami tuvu augstskolai, tā ka uz to atnāku, vien dažreiz pa pilsētu braucu ar tramvaju. Ārpus Liepājas braucu pārsvarā ar autobusiem, internetā apskatos kursēšanas laikus, tur arī nopērku biļeti.