Ienākot zaļajā pļavā aiz aizsargbūvēm, dzirdama āmuru klaudzēšana. Darbnīcu ciklā ”Mantojums un prasmes” top redāna Kopienas dārzs, tāpēc gan lielas, gan mazas rokas noder, lai sanaglotu lielas kastes stādījumiem.

Puķes, garšaugi, dekoratīvi daudzgadīgie augi jau sagādāti un gaida, kad taps dobes. ”Galvenais – lai paši aug un paši tiek ar sevi galā,” saka māksliniece Agnese Rudzīte.

Viņa atzīst, ka

bērniem rokdarbi patīk, tāpēc ir daudz gribētāju pielikt roku.

Tēva dienā top arī kopienas laika kapsula, kurā ievieto apmeklētāju zīmējumus un novēlējumus Liepājai – kādu gribam redzēt pilsētu pēc desmit gadiem.

Šos vēstījumus rūpīgi sarullē un pēc pasākuma nodos glabāšanā Karostas cietumā, bet pēc desmit gadiem sarīkos izstādi.

Dažnedāžādās spēlēs iesaistās visa ģimene, un prieks vērot, kā tēvi ar bērniem azartiski piedalās veiklības un attapības sacensībās.

Lielu interesi izraisa virves vilkšanas pārbaudījums, kur vienā galā stājas tēti, bet otrā – mammas un bērni.

Vienu brīdi šķiet, ka māmiņas un atvases vinnēs, taču tēvi saskaņo kustības un aizvelk virvi uz savu pusi.

Spēkus atjaunot palīdz dzēriens ”Tēta supersula” no āboliem un ķirbjiem, kura pagatavošana arī iesaistās bērni.

Kamēr Toms un Miks sacenšas, kurš ātrāk savāks miniķirbīšus pie rokām piesietās glāzēs, tētis Lauris viņus fotografē. ”No rīta piecēlāmies un izdomājām, ka brauksim šurp,” viņš pastāsta.

”Sulu padzērām, tad vedām zemi ar ķerru.” Pagaidām ģimenē neesot izdomājuši, kādas varētu būt Tēva dienas svinēšanas tradīcijas, tāpēc labi, ka var atbraukt uz šo pasākumu.

”Kopa ar meitu atbraucām paskatīties, kas te notiek,” stāsta Artis. ”Šeit ir ļoti labi. Tādas aktivitātes vajag vairāk.” Viņš domā, ka tēvus sabiedrībā novērtē aizvien vairāk un diezgan labi.

”Labs!” lepni saka Arta meitiņa Sāra, atbildot uz jautājumu, kāds ir viņas tētis.

Olivera un Esteres tēta Roberta mājās Tēva diena sākas ar ģimenes kopīgām brokastīm. ”Mēs jau trešo gadu braucam uz šo pasākumu, šī ir mūsu tradīcija.

Piesaista kopīgas aktivitātes. Tas ir pats galvenais, ka bērni kopā ar tēti un mammu var uztaisīt kaut ko foršu un labi kopā būt.” Viņš atzīst, ka nu ar tēva lomu sabiedrībā ir daudz labāk, nekā bija vēl pirms pieciem sešiem gadiem, kad piedzima dēls.

”Es pat īsti nezināju, kad tāda diena ir,”

viņš saka.

”Nu jau svētki iegājušies, tēva loma kļuvusi lielāka un lielāka un vēl tika augs. Tas ir svarīgi, jo, strādājot ar jauniešiem par treneri un par pedagogu, ir ļoti svarīgi, ka bērniem ir tēvs.

Tēva dienā šoreiz nav tikai aizrautīgas izklaides, bet arī nopietna drošības un veselības zona, kur var uzzināt vairāk par vīrieša veselību, par riskiem un par to, kādas pārbaudes kurā vecumā jāveic, lai laikus atklātu veselības problēmas un varētu izārstēties.

Tiesa, pie šī stenda pienāk retais apmeklētājs. ”Viņiem vieglāk paiet garām un nepagriezties,” piekrīt Agris Pīrāgs no starptautiskās organizācijas ”Europa Uomo”, kas Latvijā ietilpst NVO aliansē vīriešu veselībai.

Lai gan sirds un asinsvadu slimības arī spēcīgus un sportiskus vīriešus arvien biežāk skar pat 30 – 35 gadu vecumā, tam par iemeslu ir stress, pārdzīvojumi, kas svārsta asinsspiedienu.

Puiši visbiežāk nemaz nezina savu spiedienu,

bet pēc datiem 45 procentiem iedzīvotāju tas ir paaugstināts. Paaugstināts asinsspiediens un holesterīns noved pie infarkta un insulta.

”Svarīgi apzināties, ka tu var būt labāks vīrietis,” pauž A. Pīrāgs. ”Mēs negribam nevienu mācīt, bet lai vīrietis sāk saprast, ka savstarpējās attiecībās ir jānāk ārā no kritizēšanas, no tā, ka viss ir slikti.”

Viņš pastāsta par vīru apļiem Rīgā, kur ik nedēļu vīrieši sanāk kopā un dalās pieredzē. ”Ceram, ka arī valsts pagriezīs pretī seju,” viņš saka, jo atbalsta centri ar valsts finansējumu ir gan Lietuva, gan Igaunijā. ”Tas ir arī demogrāfijas un dzīvildzes jautājums.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.