ZZS medijiem izplatītajā paziņojumā savu argumentāciju balsta uz gadījumu Liepājā, kur kādas kebabnīcas viesstrādnieks izrādījis nevēlamu uzmanību 11 gadus vecai meitenei.

Kā vēstīja Latvijas Sabiedriskais Medijs, darbinieks no ēstuves atlaists, bet policija pēc zināmas pauzes sākusi resorisko pārbaudi par nevēlamas uzmanības pievēršanu nepilngadīgai meitenei.

ZZS traktējumā, šis gadījums liecinot, ka konvencija nestrādājot.

ZZS uzskata, ka šis gadījums tieši ietilpstot Stambulas konvencijas tvērumā, kuras mērķis ir aizsargāt sievietes un bērnus no jebkādas vardarbības vai uzmākšanās.

ZZS tāpēc esot gribējusi koalīcijā izklaušināt premjeri Eviku Siliņu (JV) un JV par notikušo, bet jautājums neesot iekļauts koalīcijas sanāksmes darba kārtībā.

“Ja JV pat šādos apstākļos izvairās no diskusijas un risinājumiem, kas saistīts ar migrantiem, tas apstiprina šaubas par šīs konvencijas lietderību, un ZZS aicina JV atbalstīt Latvijas izstāšanos no konvencijas,” teikts paziņojumā medijiem.

“Ja premjere un “Jaunā vienotība” nespēj reaģēt pat tad, kad iespējama seksuāla uzmākšanās skar bērnu, tad runas par Stambulas konvenciju kļūst tukšas un bezjēdzīgas. Sabiedrībai ir tiesības sagaidīt rīcību, nevis klusēšanu,” klāsta ZZS un aicina premjeri “publiski skaidrot nostāju, vērtēt atbildīgo dienestu rīcību un pārskatīt migrācijas un sabiedrības drošības politiku”.

Septembra izskaņā, pateicoties ZZS balsojumam Saeimā par Stambulas konvencijas denonsēšanu, sākās izteikta nestabilitāte valdības koalīcijā.

Koalīcijas partneri gan apņēmušies strādāt, lai pieņemtu nākamā gada “drošības budžetu”, taču ticību Siliņas valdības spējai strādāt ilgtermiņā nu jau pauž vien retais politiķis.

“Jaunajai vienotībai” Saeimā ir 25 deputāti, ZZS frakcijā – 16 deputāti, bet “Progresīvo” rindās – astoņi Saeimas deputāti.

AS ir 13 deputāti, NA – 12 deputāti, “Latvija pirmajā vietā” un “Stabilitātei” – katrā pa astoņiem deputātiem.

Vēl Saeimā ir 10 pie frakcijām nepiederoši deputāti, daži no kuriem atbalsta valdošo koalīciju.

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1.maijā.

Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē.

Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.