Ķīna ir pasaulē lielākā retzemju metālu piegādātāja. Šie elementi ir ļoti svarīgi automobiļu, elektronikas un aizsardzības rūpniecībā. Kopš aprīļa Ķīnā ir vajadzīgas licences noteiktu materiālu eksportam, tādējādi ietekmējot ražošanas nozari visā pasaulē.

Retzemju elementi bija viens no galvenajiem strīdus punktiem nesenajās tirdzniecības sarunās starp Ķīnu un ASV, un Vašingtona vainoja Pekinu lēnā eksporta licenču apstiprināšanas procesā.

Jaunā kontrole, kas stājas spēkā nekavējoties, nozīmē, ka eksportētājiem jāsaņem atļauja tehnoloģijām, ko izmanto retzemju izrakteņu ieguvei un kausēšanai, kā arī citiem apstrādes posmiem, paziņoja Ķīnas Tirdzniecības ministrija.

Kontroles pasākumi attiecas arī uz tehnoloģijām, ko izmanto “ražošanas līniju montāžai, regulēšanai, kalibrēšanai, apkopei, remontam un modernizācijai”, piebilsts ministrijas paziņojumā.

Tirdzniecības ministrija atsevišķi pavēstīja, ka ierobežojumi tiks ieviesti ārvalstu uzņēmumiem, kas eksportē saistītos izstrādājumus no Ķīnas.

Kontroles pasākumi noteic, ka šādiem eksportētājiem pirms noteiktu sūtījumu veikšanas būs jāsaņem atļauja, paskaidroja ministrijā, piebilstot, ka pieteikumi piegādēm ārvalstu militārās rūpniecības uzņēmumiem netiks apstiprināti.

Kā norādīja ministrijā, dažas ārvalstu organizācijas Ķīnas retzemju elementus tiešā vai pārstrādātā veidā ir piegādājušas tiešai vai netiešai izmantošanai sensitīvajās jomās, piemēram, militārām vajadzībām, un tas ir “kaitējis vai apdraudējis Ķīnas nacionālo drošību un intereses”, kā arī “negatīvi ietekmējis starptautisko mieru un stabilitāti”.

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien pauda bažas par Ķīnas paziņotajiem jaunajiem kontroles pasākumiem.

Ķīnas šogad noteiktie ierobežojumi ir būtiski traucējuši rūpniecībai visā pasaulē un atsevišķas kompānijas pat ir apturējušas ražošanu, jo nozīmīgo elementu piegāde sarūk.

EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena pēc saspringtā samita Pekinā jūlijā teica, ka līderi ir vienojušies uzlabot mehānismus Ķīnas retzemju elementu eksportam uz Eiropas Savienību.

Taču uzņēmēju lobijs pagājušajā mēnesī brīdināja, ka Eiropas kompānijām joprojām ir grūtības iegūt piekļuvi šiem resursiem.

Gan Eiropas Savienība, gan ASV cenšas palielināt retzemju elementu ieguvi un labāk pārstrādāt jau izmantotos, lai tādējādi samazinātu atkarību no Pekinas.

ASV Ģeoloģijas dienests 2024. gadā lēsa, ka pasaulē ir 110 miljoni tonnu retzemju metālu rezervju, no kurām 44 miljoni tonnu Ķīnā.

Vēl 22 miljoni tonnu varētu būt Brazīlijā un 21 miljons Vjetnamā, savukārt Krievijā ir 10 miljoni un Indijā – septiņi miljoni tonnu.