Pēc politiķes vārdiem, pašlaik notiek virzība uz risinājumu, kad ap 160 miljardi eiro no iesaldētajiem līdzekļiem tiktu izsniegt Ukrainai kā aizdevums, kuru pēc tam vēlāk segtu no Krievijas reparācijām, kas būs jāmaksā pēc kara.

Pašlaik problēmas risinājuma apstiprināšanai saistītas ar to, ka šie iesaldētie līdzekļi atrodas vienā valstī – Beļģijā, kura vēlas panākt tādu risinājumu, lai visa atbildība iespējamu tiesvedību gadījumā negultos uz to vienu pašu.

Vaideres vērtējuma, šis un arī citi līdzīgi gadījumi apliecina, ka kritiskos jautājumos Eiropa ir vienota un problēmu risinājumi tiek rasti.

Kā ziņots, ES dalībvalstu līderiem neformālajā samitā Kopenhāgenā oktobra sākumā vēl neizdevās panākt progresu sarunās par Eiropā iesaldēto Krievijas aktīvu 140 miljardu eiro vērtībā izmantošanu palīdzības sniegšanai Ukrainai.

Beļģija pieprasīja, lai riski tiktu sadalīti starp visām ES dalībvalstīm un lai tiktu nodrošināta tiesiskā aizsardzība Maskavas prasību gadījumā.

Arī Francija un Luksemburga pauda bažas par juridiskajām sekām.

Pārējie līderi kopumā piekrita līdzekļu izmantošanas principam, bet uzdeva Eiropas Komisijai izstrādāt plāna juridiskās un finansiālās detaļas, lai šo jautājumu kādā no tuvākajām ES līderu sanāksmēm skatītu atkārtoti.