liepajniekiem.lv
Skaidrojām visu, kas vēl būtu jāņem vērā, uzsākot peldēšanu šoruden kādā no pilsētas baseiniem, un kliedējām vairākus mītus.
Noslodzi var redzēt tiešsaistē
Liepājas Olimpiskā centra peldbaseinu vadītājs Toms Jekabsons piekrīt uzskatam, ka peldēšanai no visiem treniņiem tiešām nepieciešama pavisam neliela sagatavošanās.
“Būtībā vajag peldkostīmu vai peldbikses, baseina čības, peldcepuri un dvieli,” viņš uzskaita nepieciešamo lietu minimumu.
Tāpat, protams, higiēnas lietas, jo pirms un pēc baseina ir obligāti jāapmeklē duša.
T. Jekabsons kliedē mītu, ka baseini ir tik noslogoti, ka pieaugušie var tikt peldēt tikai vēlā vakara stundā.
“Ezerkrasta baseins, kas liepājniekiem pazīstams kā tā sauktais 8. skolas baseins, ir atvērts no 7 rītā. LOC baseins sāk darbu stundu vēlāk, bet abi ir vaļā līdz pulksten 21.
Brīvdienās nodarbību nav, tad pieejamība ir vēl labāka un darba laiks pieejams,”
viņš paskaidro par darba laiku un norāda, ka LOC vietnē ir tiešsaistē redzama baseinu noslodze un pieejamība.
“Celiņu rezervēt var, tikai samaksājot par visu celiņu, un tas būs pie manis jākārto, bet citādi tāpat vien aiziet nopeldēties var visos laikos, kas ir pieejami, un LOC baseinā mums vienmēr ir viens celiņš atstāts peldētājiem pat tad, kad citos notiek nodarbības,” T. Jekabsons paskaidro.
Viņš rekomendē izmantot iespēju ar ģimenēm apmeklēt arī mazo baseinu Ezerkrastā, tādējādi var laiku pavadīt ar visu ģimeni, te esot populāri rīkot bērnu ballītes ar peldēšanos.
Baseinos uz vietas ir glābējs, bet viņš nav treneris vai aukle, tas jāņem vērā.
“Ezerkrasta baseina apmeklējums maksā 6,50 eiro, LOC baseins ir par eiro dārgāks, bet tur cenā iekļauts arī pirts apmeklējums,” skaidro T. Jekabsons un uzsver, ka var pirkt abonementu, izmantot dažādām sociālajām grupām piemērotās atlaides, tikai jāatceras paņemt līdzi dokumentus – apliecības, “3+ karti” utt.
Patīk, ja mazāk cilvēku
Liepājnieks Egils Reihels, lai gan dzīvo Liepājas centrā, jau sen apmeklē LOC Ezerkrasta baseinu, jo tur esot maz cilvēku.
“Es nopeldu apmēram pusotru kilometru. Ja manā celiņā vēl ir cilvēki, tas izsit no peldēšanas ritma. Labāk es viens pats, tāpēc man šis baseins ir mīļāks,” viņš pastāsta.
Viņš uzsver, ka Ezerkrasta peldbaseins izdevīgāks arī cenas ziņā, ja uz baseinu iet regulāri.
E. Reihels devās turp peldēt jau tad, kad tas vēl bija skolas baseins.
“Tad sporta skolas vakarā pabeidza nodarbības un vēl bija pusotra stunda brīvam apmeklējumam.
Tur ir četri celiņi, un bija pa vienam cilvēkam katrā. Neviens netraucē, var savā nodabā peldēt,”
viņš stāsta.
Tagad darba laiks ir īsāks, taču pieaugušie darbdienās var nākt peldēt noteiktos laikos un rītos. Sestdienās un svētdienās baseins atvērts visu dienu, un Egils tagad iet peldēt brīvdienās.
“Beidzamo reizi es biju vienīgais, kas peldēja pa četriem celiņiem. Pēc pusstundas atnāca vēl viens pensionārs papeldēt,” viņš pastāsta.
Egils novērtē, ka izremontēts peldbaseina foajē. “Agrāk tur bija dežuranti, kas pieņēma mantas un jakas, tagad tas viss saīsināts. Noliec apģērbu, paņem numuriņu, uzej augšā.”
Skapīšu telpa un dušas nav remontētas, bet ir lietojamas. “Man šis viss šķiet tāds mīļāks,” saka peldētājs.
Vismaz sākumam derētu treneris
Peldēšanas trenere Kristīne Kopštāle paslavē tos, kas apņēmušies šoruden uzsākt peldēšanas nodarbības, un iedrošina, ka tie, kas neprot peldēt, piesaistot treneri un apgūstot pamatprasmes, pēc dažām nodarbībām iedrošināti, gan pārvarēs bailes no ūdens un varēs izmantot ūdens spēku savā labā.
“Esmu redzējusi baseinā daudzus peldētājus, kas sevi moka, jo vienkārši nepareizi peld un tāpēc muskuļi nevis atslābst, bet tieši otrādi saspringst vēl vairāk,”
viņa stāsta.
Ir vērts pastrādāt ar treneri, lai baseinā justos pārliecinošāk un lai peldēšana dotu cerēto labumu – veselības uzlabojumus.
Jā, var iemācīt peldēt arī pieaugušajiem, viņa kliedē mītu, ka tad, ja prasmes nav no bērnības ieliktas, tad ko labot ir grūti.
“Patiesībā ir tikai dažas pamatlietas, ko apgūstot peldēsiet pareizi kustinot rokas un kājas, pareizi elposiet un varēsiet kontrolēt savu ķermeni ūdenī krīzes situācijā,”
trenere teic.
Jā, bērni parasti iemācās to ātrāk, jo viņi nepieslēdz galvu un neanalizē tik daudz kā pieaugušais, tāpēc ļaujas, un drīz vien jau viņiem viss sanāk gluži intuitīvi. Kad tāpat dara pieaugušais, izdodas arī viņam.
K. Kopštāle iesaka pastrādāt dažas nodarbības arī tiem, kas paši domā, ka prot peldēt, jo daudziem no bērnības ir kļūdaini iemācīts peldēt, citiem der apgūt jaunas tehnikas, lai treniņš ir daudzveidīgs un pilnvērtīgs.
“Nepareizi peldot, sagādāsiet tikai jaunu darbu fizioterapeitam, nevis uzlabosiet veselību,”
viņa saka.
Vēl viens mīts, ko trenere kliedē, ir par labāko peldēšanas treniņa laiku. Daudzi domā, ka jāiet peldēt vakarā, lai pēc tam dotos mājās un baudītu labu miegu.
Jā, var arī tā, taču K. Kopštāle tikpat labi rosina izvēlēties peldēšanas treniņu no rīta lieliskam dienas sākumam.
“Daudzi domā, ka pēc peldēšanas treniņa ir nogurums, bet tad es teiktu, ka esat pārtrenējies.
Vajag peldēt ar tādu intensitāti, kas ķermeni tonizē, nevis nogurdina, tad rīta pelde būs izcila, lai pēc tam produktīvi strādātu,” viņa saka.
Parasti treniņam velta kādas 45 minūtes un intensīvi peldēt nevajadzētu nemaz ilgāk par 30 minūtēm. Šāds treniņš būs produktīvs un dos cerēto labumu.
“Peldētprasmes apguve noteikti ir labs ieguldījums savā veselībā.”
Uzziņai
Iemesli, lai izvēlētos peldēšanu
– Treniņi ūdenī veicina visu muskuļu grupu attīstību, nodrošinot spēku un augstu tonusu.
Peldot tu attīsti kājas, roku, muguras, vēdera un kakla muskulatūru, un katra no šīm muskuļu grupām saņem daudzveidīgu slodzi.
– Peldēšana var līdzvērtīgi aizvietot citus treniņus, piemēram, skriešanu, ja ir nepiemēroti laikapstākļi, vai nodarbību trenažieru zālē, ja trūkst spēka.
Piecas līdz desmit minūtes relaksējošas uzturēšanās ūdenī, un, iespējams, tev būs jauda pilnvērtīgam treniņam.
– Peldēšana paaugstina organisma izturību un ļauj uzlabot rezultātus arī citos sporta veidos.
Tāpat nodarbības ūdenī atjauno ķermeni pēc intensīvas slodzes, mazina sāpes muskuļos un veicina organisma atveseļošanos.
Peldēšana atjauno organisma spēkus ātrāk nekā pāris atpūtas dienas bez fiziskām aktivitātēm.
– Pēc traumas vai slimības, kad nav ieteicama liela slodze, peldēšana ir lielisks veids, kā vari turpināt uzturēt sevi formā.
Nodarbības ūdenī ir saudzīgas ķermenim, lieliski atjauno un atveseļo organismu, kā arī to laikā netiek radīta tik liela slodze mugurkaulam un locītavām.
– Papildus tam, ka ūdenī mugurkaulam ir mazāka gravitācijas slodze, peldēšana palīdz uzlabot muguras, krūškurvja un jostasvietas muskuļu veselības stāvokli.
– Pareiza elpošana, kas jāievēro peldēšanas laikā, un mitrais gaiss labvēlīgi iedarbojas uz plaušu veselību. Tā tiek uzlabots elpošanas muskuļu spēks, palielinās tonuss, kā arī plaušu tilpums un to ventilācija.
Tāpat uzlabojas asinsrite un pazeminās arteriālais spiediens, palielinās sirds izturība pie slodzes. Asins sastāvs būtiski uzlabojas – palielinās eritrocītu daudzums un hemoglobīna līmenis.
– Peldēšana lieliski norūda organismu. Paaugstinās organisma izturība pret zemu temperatūru iedarbību, un rezultātā tas spēj labāk pretoties saaukstēšanās slimībām un vīrusiem.
– Nodarbības ūdenī ir labas zāles pret depresiju, pārpūli un bezmiegu, kā arī tās palīdz uzlabot atmiņu un koncentrēšanās spējas, uzlabo noskaņojumu, noņem aizkaitinājumu.
Nervu sistēmu pozitīvi ietekmē arī pazemināta ūdens temperatūra.
Ja tev darba dienas beigās neizdodas atslābināties, bet naktī ilgi nevari aizmigt, pamēģini vakaros pēc darba apmeklēt peldbaseinu.
– Peldēšana un vingrojumi ūdenī pozitīvi ietekmē visu organismu un būtiski paātrina vielmaiņu.
Peldot tiek iesaistītas daudzas muskuļu grupas vienlaicīgi, savukārt vēsais ūdens palīdz tērēt papildu enerģiju. Tādējādi tiek veicināta tauku sadedzināšana un šūnu atjaunošanās.
Avots: www.medicine.lv

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.