Aizdomās turamo un dārglietu meklēšanā iesaistīti aptuveni 100 izmeklētāji, sacīja prokurore.

Viņas birojs vada izmeklēšanu.

“Noziedznieki, kas paņēma šos dārgakmeņus, nenopelnīs 88 miljonus eiro, ja viņiem ienāks prātā slikta doma dārglietas izjaukt,″ intervijā raidorganizācijai RTL sacīja prokurore.

″Varbūt mēs varam cerēt, ka viņi par to padomās un neiznīcinās šīs dārglietas bez iemesla,” viņa piebilda.

Jau ziņots, ka svētdien četri cilvēki maskās ielauzās Luvrā, nozaga dārglietas un aizbēga, izmantojot motorollerus. Zādzība ilga vien dažas minūtes un notika gaišā dienas laikā, kad muzejā jau atradās pirmie apmeklētāji.

No Luvras svētdien tika nozagti deviņi priekšmeti, no kuriem viens – imperatores Eiženijas kronis – vēlāk tika atrasts netālu no muzeja. Zagļi acīmredzot to pazaudēja bēgšanas laikā. Kronis, ko rotā 1354 dimanti un 56 smaragdi, zādzības laikā tika bojāts.

Zagļiem izdevās aizbēgt ar astoņiem priekšmetiem, kas datēti ar 19. gadsimtu, tai skaitā smaragdu un dimantu kaklarotu, ko Napoleons dāvināja savai otrajai sievai Marijai Luīzei.

Tika nozagta arī diadēma, kas reiz piederēja imperatorei Eiženijai un kas rotāta ar gandrīz 2000 dimantu, un kaklarota, kas reiz piederēja pēdējai Francijas karalienei Marijai Amālijai. Kaklarota inkrustēta ar astoņiem safīriem un 631 dimantu, teikts Luvras tīmekļa vietnē.

Francijas iekšlietu ministrs Lorāns Nunjess iepriekš norādīja, ka zādzība ilga septiņas minūtes un to, visticamāk, pastrādāja pieredzējusi komanda, iespējams, ārzemnieki.

Francijas prezidents Emanuels Makrons solījis, ka tiks darīts viss iespējamais, lai notvertu zagļus un atgūtu no Luvras nozagtos dārgumus.