Komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV) norāda, ka šis esot tikai viens no vairākiem lēmumiem, kas ļauj novirzīt papildu līdzekļus valsts akūtām vajadzībām. Tikmēr atsevišķas opozīcijas partijas ir mudinājušas šajā jautājumā iet uz ambiciozākiem risinājumiem un līdzekļus ne tikai iesaldēt, bet samazināt to apjomu partijām.

Patlaban noteikts, ka partijai, par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju, valsts budžeta finansējumu kalendārā gada laikā piešķir 0,9% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas par katru iegūto balsi pēdējās parlamenta vēlēšanās.

Savukārt par katru balsi pašvaldību vēlēšanās un arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās – 0,1% apmērā no minimālās mēnešalgas.

Plānots, ka arī 2026. gadā budžeta finansējumu politiskajai organizācijai (partijai) aprēķinās un piešķirs, ņemot vērā 2024. gada, nevis 2025. gada noteikto minimālo mēnešalgu.

Tāpat patlaban noteikts, ka papildus finansējumam par katru balsi partijai, kas Saeimas vēlēšanās būs pārvarējusi piecu procentu barjeru, piešķir valsts budžeta finansējumu kalendārā gada laikā 200 minimālo mēnešalgu apmērā. Kopējais vienai partijai piešķirtais finansējums nedrīkstēs pārsniegt 1600 minimālās darba algas.

Nākamgad, iesaldējot finansējumu partijām šī gada līmenī, budžeta līdzekļu ietaupījums plānots turpat 0,76 miljonu eiro apmērā, norādījuši grozījumu autori.

Budžeta komisija lūgs Saeimu grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) likumā noteikt steidzamību un to izskatīt pirmajā lasījumā Saeimas ārkārtas sēdē 5. novembrī, informē Čakša.

Jau vēstīts, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piektdien noslēdza darbu pie nākamā gada valsts budžeta un tā pavadošās likumprojektu pakotnes, konceptuāli to atbalstot.

Komisija noslēdza darbu pie likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”, kā arī teju 50 nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem. Pirmajā lasījumā nākamā gada budžetu parlamentārieši plāno skatīt Saeimas sēdē 5. novembrī.

Valdība 14. oktobrī atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem – par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 693,5 miljoni eiro, tostarp aizsardzībai un drošībai paredzēti 448,3 miljoni eiro.

Finanšu ministrijā norāda, ka 2026. gada valsts budžets un vidēja termiņa budžeta ietvars 2026.-2028. gadam sagatavots atbilstoši ES un nacionālajiem fiskālās disciplīnas noteikumiem.

Nākamā gada budžetā paredzēti gan papildu ieguldījumi valsts drošībā, gan atbalstā ģimenēm ar bērniem un kvalitatīvā izglītībā. Tāpat FM norāda, ka budžetā paredzētas vairāk nekā viena miljarda eiro ES fondu investīcijas, kā arī pašvaldību ieņēmumu pieaugums par 151,4 miljoniem eiro.