liepajniekiem.lv
Iespējams, paši Zaļo un zemnieku savienības deputāti pirms vairāk kā mēneša ar savu piesliešanos opozīcijai tā dēvētās Stambulas konvencijas jautājumā neapzinājās, kādus elles vārtus paraus vaļā, bet Visu svēto dienas priekšvakarā izlieto sasmelt vairs nebūs iespējams.
Respektīvi, sasmelt var, bet tie smēlēji vairs nebūs paši ZZS gudrinieki.
Tagad jāgaida Valsts prezidenta verdikts
un jāsaprot, kāda vispār būs turpmākā notikumu gaita. Bet tie mošķi, kas palaisti savā vaļā, nav nekādi skolas vecuma spociņi, kas vēlas tikt pie saldumiem.
Šis balsojums galvenokārt bija politisku manevru rezultāts, un garajās debatēs, kas parlamentā turpinājās 14 stundu garumā, to atzina arī viens otrs no konvencijas piesmējējiem.
Tā teikt, mēs jau neko, “Vienotība” un “Progresīvie” pie visa vainīgi, nemāk uzvesties, nu tad mēs tagad ierādīsim viņiem vietu.
Stambulas konvencija vienkārši izrādījās gana ērts mērķis – tikpat labi dienaskārtībā varēja nonākt jautājums par partnerības reģistrāciju vai kāds cits simbolisks temats.
Alianse, kas apvienojās balsojumā par konvencijas denonsēšanu, jau pati par sevi izskatās… pat nezinu, kā lai pieklājīgāk pasaka.
Bet īpaši izceļama ir ZZS vēlme sodīt koalīcijas partnerus par dažādiem strīdiem, tostarp par domstarpībām mežsaimniecības likumdošanā.
Dzirdēts arī par Ventspils ostas parādiem un progresīvo nevēlēšanos tos tā vienkārši atlaist.
ZZS nolēma sist tur, kur tas visvairāk sāpētu liberālo uzskatu vēlētājiem.
Izdevās. Bet gaidīt, ka tas tā arī paliks, šobrīd būtu naivi.
Jo, kā dziesmā dziedāts, runa nav par krekliem, bet par sirdsapziņām. Ja tik jutīgu tēmu kā vardarbība pret neaizsargātākajiem var izmantot ciniskās politiskās rotaļās, tad jāatgādina, ka tā dēvētais liberālais vēlētājs, lai arī pacietīgs, tomēr mēdz sadusmoties.
Tam spilgts piemērs ir “lietussargu revolūcija” – pirms 18 gadiem tās tiešais katalizators bija ģenerālprokurora Jāņa Maizīša neapstiprināšana amatā un premjera Aigara Kalvīša valdības mēģinājumi ietekmēt drošības dienestu vadību.
Liberāļi notiekošo uztvēra kā uzbrukumu tiesiskumam un mediju brīvībai.
Bet būtībā gan toreiz, gan tagad notiekošais atspoguļo vienu no asākajiem Latvijas politikas šķelšanās punktiem – konfliktu starp oligarhiskajiem un pretoligarhiskajiem spēkiem.
ZZS kopā ar noteiktām populistu grupām joprojām pārstāv vājinātas, bet pastāvošas vecās oligarhiskās politiskās kārtības paliekas.
Pašmāju populisti, arī radikālie labējie un partija “Stabilitātei!”, gatavojas nākamajām vēlēšanām.
Lai mobilizētu savus atbalstītājus, viņi ir nolēmuši izmantot pret sievietēm vērsta naida vilni Donalda Trampa stilā, kas pārņem daudzas demokrātijas.
Viņi apgalvo, ka ieviesīs jaunus “aizsargājošus” likumus pret vardarbību ģimenē, kas būšot līdzīgi Stambulas konvencijā paredzētajiem pasākumiem.
Patiesībā viņi to nekad nedarīs, jo viņiem nerūp vardarbība ģimenē.
Vēsturiski dezinformācija pret Stambulas konvenciju ir bijusi viens no Krievijas propagandas instrumentiem.
Pašreizējie satricinājumi Latvijas politikā – mākslīgi uzpūsta pretruna ap konvenciju, kas tika ratificēta pirms diviem gadiem (un toreiz ZZS nekādas problēmas nesaskatīja) – pilnībā atbilst Kremļa darbības modelim.
Labi zināms, ka daži no skaļākajiem konvencijas denonsēšanas atbalstītājiem, piemēram, partija “Stabilitātei!” un populistiski oligarhiskā “Latvija pirmajā vietā”, vienmēr ir bijuši tik prokrieviski, cik to ļauj pašreizējā politiskā situācija.
Laiks rādīs, vai notiekošajā Maskavas roka ir tieši iesaistīta, taču tas nebūtu pārsteigums.
Ir vērts atzīmēt, ka līdzīgas destruktīvas populisma tendences un spēcīga pretestība tām šobrīd ir vērojama arī Lietuvā.
Jau uzreiz pēc balsojuma kaimiņvalsts aktīvisti no radošo personu aprindām, kas nesen paši cīnījās par savām tiesībām un izgāja ielās, solīja atbalstu brāļiem latviešiem un gatavību solidarizēties.
Tādēļ process ne tuvu nav galā – šis ir tikai sākums.
Pilsoniskā sabiedrība šobrīd mobilizējas vēl nepieredzētā mērogā un iestājas pret izstāšanos no starptautiska līguma, kas paredzēts vardarbības novēršanai. Jau pagājušās trešdienas protests Rīgā pulcēja ap 5000 cilvēku, un domājams, ka šonedēļ ielās izies daudz lielāks skaits veselā saprāta aizstāvju.
Un ne tikai Rīgā.
ZZS deputāts Gunārs Kūtris protestētājus nodēvēja par “Jaunās vienotības” un “Progresīvo” atbalstītājiem, vēl pasmīnot, ka viņu ir tik maz.
Nākamajā, parlamenta izšķirošā balsojuma dienas rītā pie Saeimas gan pulcējās vien daži desmiti denonsēšanas atbalstītāju, bet lai nu paliek mērīšanās ar cilvēku skaitu.
Daudz būtiskāk ir tas, ka Kūtris un viņam līdzīgie neapjēdz, ka tie, kas izgāja un vēl izies ielās, nebūt nav “Jaunās vienotības” un “Progresīvo” kvēlākie fani.
Jo runa nav par krekliem, proti, piederību kādai partijai.
Runa ir par piederību eiropeiskai sabiedrībai, kas aizstāv vērtības, kuras vecākās demokrātijās ir pašsaprotamas.
Var jau būt, ka Kūtri uz priekšu dzen aizvainojums, ka pirms diviem gadiem viņš tā arī nekļuva par parlamenta spīkeru – toreiz viņu lielā mērā iegāza paša sameldētais Latvijas Radio, ka, ja viņam būtu jāvada Latvijas ekonomikas attīstība, viņš ierosinātu izsaukt miljonārus uz apspriedi, “vienalga apsūdzētus vai notiesātus”, un ar tiem runāt.
Viņaprāt, Aivars Lembergs ir “labs saimnieks”.
Nu jā – domā, ko runā, bet laikam jau labāk, ka runā, ko domā: tā mēs vismaz saprotam, ar ko mums ir darīšana.
Bet pārējās Eiropas pirmā reakcija uz Saeimas balsojumu ir dziļa neizpratne – kā starptautisks līgums par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu vispār var kļūt par politiskā tirgus elementu?
Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidents Teodors Rusopuls to raksturo kā “nepieredzētu un dziļi satraucošu soli atpakaļ,” norādot, ka “Latvija devusi bīstamu signālu, ka sieviešu drošību un cieņu var apšaubīt vai ka tas ir debatējams jautājums”.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Saeima nobalso par izstāšanos no Stambulas konvencijas, raisot protestus.
Latvijā viesojas Dānijas karaļpāris.
“Kariņa lidojumu” lietā apsūdzēts tikai bijušais Valsts kancelejas direktors.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Nesaņēmis pielaidi valsts noslēpumam, amatu zaudē Jūrmalas mērs Gatis Truksnis.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Lietuva uz mēnesi slēdz robežu ar Baltkrieviju.
ASV turpina uzbrukumus kuģiem, kurus apsūdz narkotiku kontrabandā.
Izraēla uzbrūk Gazas joslā.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Ungārijas premjers Viktors Orbāns lūdz atbrīvot Ungāriju no sankcijām pret Krievijas naftu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
