Hidroelektrostacijās (HES) šogad deviņos mēnešos saražotas 1956 GWh elektroenerģijas, kas ir par 14,9% mazāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā, bet saules elektrostacijās (SES) saražotas 1506 GWh elektroenerģijas, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā pirms gada.

Saražotās elektroenerģijas daudzums, izmantojot dabasgāzi, deviņos mēnešos bija 1154 GWh, kas ir par 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Vēja elektrostacijās (VES) šogad deviņos mēnešos saražotas 264 599 megavatstundas (MWh) elektroenerģijas, kas ir par 83,7% vairāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā.

Ar biomasu šogad deviņos mēnešos saražotas 189 342 MWh elektroenerģijas, kas ir par 6,4% mazāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā, bet ar biogāzi saražotas 70 666 MWh elektroenerģijas, kas ir kritums par 22% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.

No visas saražotās elektroenerģijas pārvades tīklā saražotas 4156 GWh elektroenerģijas, kas ir par 17,4% vairāk nekā pērn deviņos mēnešos, bet sadales tīklā saražota 1036 GWh elektroenerģijas, kas ir par 15,5% vairāk.

Latvijas elektroenerģijas patēriņš šogad deviņos mēnešos bija 5723 GWh, kas ir par 9,3% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Savukārt septembrī saražotas kopumā 384 074 MWh elektroenerģijas, kas ir par 16,3% vairāk nekā pagājušā gada septembrī un par 4,3% vairāk nekā šogad augustā.

Elektroenerģijas tirgus apskatā minēts, ka septembrī vairākos elektrostaciju veidos elektroenerģijas ražošana būtiski pieauga.

Līdz ar jaunu vēja parku pieslēgšanu pārvades tīklam VES saražotās elektroenerģijas apjoms sasniedza vēsturiski augstāko līmeni – 51 GWh.

Tas ir par 49% vairāk nekā augustā un 3,5 reizes vairāk nekā pagājušā gada septembrī.

Būtiski pieauga arī HES saražotās elektroenerģijas apjoms – par 85% līdz 149 GWh.

Procentuāli straujākais kāpums tika reģistrēts dabasgāzes elektrostacijās, kur ražošana palielinājās 2,7 reizes līdz 12 GWh.

Biomasas elektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms pieauga par 21% līdz 16 GWh.

Savukārt SES sezonālu apstākļu dēļ ražošana samazinājās par 37% līdz 140 GWh, tomēr tas bija par 67% vairāk nekā pirms gada.

Biogāzes stacijās ražošanas apjoms saglabājās praktiski nemainīgs, samazinoties par 1% līdz septiņām GWh.

Elektroenerģijas patēriņš septembrī Latvijā attiecībā pret augustu pieauga par 2% līdz 616 GWh, bet salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn tas bija par 9,1% lielāks.

Vietējā elektroenerģijas ražošana nodrošināja 62,39% no kopējā valsts elektroenerģijas patēriņa, un tas bija par 1,4 procentpunktiem vairāk nekā augustā.

Septembrī kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs pieauga par 3%, sasniedzot 2187 GWh.

Straujākais patēriņa pieaugums tika reģistrēts Igaunijā, kur tas palielinājās par 4%, savukārt Lietuvā un Latvijā patēriņš pieauga par 2%.

Baltijas valstu kopējais elektroenerģijas ražošanas apjoms septembrī pieauga par 6%, sasniedzot 1710 GWh.

Straujākais ģenerācijas pieaugums tika novērots Lietuvā, kur saražotās elektroenerģijas apjoms palielinājās par 8%.

Latvijā ģenerācija pieauga par 4%, savukārt Igaunijā pieaugums bija 1% apmērā.

Septembrī elektroenerģijas cenas Eiropā otro mēnesi pēc kārtas sasniedza jaunu šā gada augstāko līmeni.

Salīdzinājumā ar augustu tās pieauga par 11-21%, sasniedzot 140-156 eiro par megavatstundu (MWh).

Cenu kāpumu galvenokārt veicināja augstās dabasgāzes cenas, kā arī zemāka SES un VES izstrāde.

SES ražošanu samazināja rudens iestāšanās, savukārt VES izstrādi – ilgstoši bezvēja periodi Eiropā.

Baltijas valstīs atjaunīgā ģenerācija ierobežoja straujāku cenu kāpumu, un vidējā elektroenerģijas cena bija ievērojami zemāka nekā citviet Eiropā – 97,41 eiro par MWh, tomēr salīdzinājumā ar augustu tā pieauga par 33,7%.

Cenu pieaugumu Baltijas valstīs veicināja nedaudz lielāks elektroenerģijas patēriņš, ko noteica vēsāki laikapstākļi.

Vienlaikus auga ražošana VES un HES, taču ar to nepietika, lai kompensētu saules enerģijas iztrūkumu sezonāli īsāku dienu dēļ.

Tādējādi Latvijas tirdzniecības apgabalā elektroenerģijas cena palielinājās par 36,2% līdz 108,68 eiro par MWh, Lietuvā – par 36% līdz 108,59 eiro par MWh, bet Igaunijā – par 27,3% līdz 74,97 eiro par MWh.

Ar Baltijas valstīm savienotajos Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos cenas pieauga vēl straujāk – Somijā vidējā cena pakāpās par 38,2% līdz 57 eiro par MWh, bet Zviedrijas ceturtajā tirdzniecības apgabalā par 47,1% līdz 106,98 eiro par MWh.

Kopējais elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm pārtrauca iepriekšējo mēnešu kustību augšup un samazinājās par 5,9% pret augustu līdz 753 GWh.

To galvenokārt ietekmēja importa kritums par 21,8% līdz 180 GWh no Zviedrijas, kamēr imports no Somijas samazinājās par 0,4% līdz 548 GWh.

Vienlaikus imports no Polijas pieauga par 23,7% līdz 25 GWh.

AST ir Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas pieder valstij.

Kompānijas obligācijas kotē “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā.