Viņa atzina, ka koalīciju var mainīt jebkurā brīdī. Tomēr tad, ja radīsies doma mainīt kādus valdības ministrus, premjere vispirms paziņošot koalīcijas partneriem. Siliņa uzsvēra, ka šī nav vienkārša koalīcija un jābūt gataviem dažādiem pagriezieniem.

Ministru prezidente arī atzīmēja, ka Saeimā ir 100 deputāti – tātad gana liela izvēle, ar ko sadarboties, turklāt sadarbība var būt arī citos formātos, ne tikai pašai vadot valdību. “Es nekad neesmu teikusi, ka mana vienīgā vēlme ir vadīt valdību,” apgalvoja Siliņa.

Politiķe norādīja, ka Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) par pausto atbalstu Stambulas konvencijas denonsēšanai būs jāatbild savu vēlētāju un visas sabiedrības priekšā.

Premjere neatklāja, kā izpaudīsies viņas solītā neklusēšana par šo ZZS sānsoli. Vienlaikus Siliņa sacīja, ka jau patlaban viņa neklusē.

Premjere uzskata – labākais risinājums būtu, ja varētu vienoties, ka Stambulas konvencija paliek spēkā. Taču politiķe sapratusi, ka likumprojekta atstāšana izlemšanai nākamajai Saeimai ir “labākais, ko varam izdarīt šobrīd, lai cilvēktiesības tiek ievērotas un konvencija paliek spēkā”.

Runājot par turpmāko koalīcijas darbu, Siliņa atzīmēja, ka, atsakoties no sadarbības ar ZZS, vienīgā alternatīva būtu veidot valdību ar tiem, kas vispār neatbalsta Stambulas konvenciju.

Ministru prezidente norādīja, ka viņai ir jāvada ļoti pretēju vērtību koalīcija, un, piemēram, “Progresīvajiem” ir izdevīgi konfrontēt viņu ar ZZS un strādāt saviem vēlētājiem.

Premjere sacīja, ka pašlaik “Jaunā vienotība” nav spriedusi par to, kas būs partijas Ministru prezidenta un ministru amatu kandidāti nākamajās Saeimas vēlēšanās.

Tas būšot nākamās ziemas jautājums, taču Siliņa partijas rindās jūtot sev atbalstu.

Kā ziņots, valdošajā koalīcijā ietilpstošā ZZS šoruden nolēma piebalsot opozīcijas priekšlikumam par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas.

Rezultātā Saeima attiecīgo likumprojektu pieņēma ar opozīcijas un ZZS balsīm.

Ievērojama sabiedrības daļa izrādīja neapmierinātību par pieņemto lēmumu, un Valsts prezidents likumprojektu par Stambulas konvencijas denonsēšanu atdeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Saeima šo prezidenta izbrāķēto likumprojektu nodeva skatīšanai Ārlietu komisijā, nosakot, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņu vienu gadu. Tas faktiski nozīmē, ka likums par izstāšanos no konvencijas būs jāpārskata nākamajam Saeimas sasaukumam.