Beļģijas premjerministrs, nacionālkonservatīvās partijas “Jaunā flāmu alianse” (N-VA) līderis Barts de Vēvers, kurš stājās amatā februārī septiņus mēnešus pēc parlamenta vēlēšanām, draudējis atkāpties, ja piecas koalīcijas partijas neatbalstīs taupības pasākumus desmit miljardu eiro apmērā periodam līdz 2030. gadam.

Lai gan de Vēvera draudi tiek uzskatīti par blefu, tie var izraisīt jaunu politisko krīzi. Sarunas par jauno budžetu ieilgušas jau vairākus mēnešus, un nokavēti jau vairāki pašnoteiktie termiņi.

Premjerministrs uzsver, ka taupības pasākumi ir nepieciešami valsts parāda samazināšanai, un aicinājis veikt virkni reformu, lai liberalizētu Beļģijas darba tirgu, samazinātu augstos bezdarba pabalstus un samazinātu pensiju izmaksas.

“Budžets ir briesmīgs, valsts parāds ir briesmīgs, mums ir jāveic stingri pasākumi” un “jāturpina šī valdība”, uzsvēra Beļģijas aizsardzības ministrs Teo Frankens. Viņš piebilda, ka valdības krišana budžeta dēļ būtu neprāts, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko spriedzi.

De Vēvera valdībā ir trīs partijas no Flandrijas – N-VA, centriski labējā partija “Kristīgie demokrāti un flāmi” (CD&V) un kreisi centriskā partija “Uz priekšu” (“Vooruit”), kā arī divas partijas no Valonijas – centriskā partija “Iesaistītie” (“Les Engages”) un centriski labējā Reformistu kustība (MR). Šīs piecas partijas kontrolē 81 no 150 vietām parlamentā.