Krievijas sadarbība ar Ķīnu ir “aizgājusi tik tālu”, ka “Ķīna pašlaik masveidā finansē Krievijas kara vajadzības”, sarunā ar ziņu aģentūru AFP sacīja ministrs.

“Krievija ar saviem resursiem vien nespētu vest karu ļoti ilgi. Indija, protams, nodrošina finansējumu citos veidos, bet Ķīna to dara samērā tieši,” ministrs sacīja pēc tikšanās ar Ziemeļvalstu kolēģiem Helsinkos.

“Tā piegādā militāros komponentus, sadarbojas aizsardzības industrijā, organizē kopīgas militārās mācības un dažādas citas plaša mēroga aktivitātes Arktikā, Indijas un Klusā okeāna, kā arī Eiropas reģionos,” viņš piebilda, nosaucot to par lielu izaicinājumu NATO, tomēr tādu, ar ko iespējams tikt galā.

Ziemeļvalstis pastiprina sadarbību aizsardzības jomā, lai novērstu nākotnes draudus, vienlaikus atbalstot NATO spējas ziemeļos, sacīja Hekenens.

“Šodien mēs jau apspriedām iespēju izmantot 250 Ziemeļvalstu gaisa spēku iznīcinātājus kā vienotu spēku,” viņš sacīja.

Somija, Zviedrija, Islande, Norvēģija un Dānija plāno trīskāršot munīcijas ražošanu un attīstīt militārās mobilitātes koridorus Ziemeļvalstu reģionā, viņš piebilda.