LKSB valdes locekle Krista Lazdovska atzīmē, ka pacientiem atteikta arī dziļās smadzeņu stimulācijas apmaksa ārvalstīs.

Biedrība vērtē, ka Latvijā ir Baltijā vājākā medicīniskās aprūpes pieejamība Parkinsona slimības pacientiem. To apliecinājusi arī Rīgā 7. novembrī notikusī starptautiskā neirologu kongresa diskusija par Parkinsona slimības ārstēšanas un aprūpes pieejamību Latvijā un Baltijas valstīs.

Biedrība secinājusi, ka starp Baltijas valstīm ir būtiskas atšķirības šādu pacientu ārstēšanā un aprūpē, bet Latvijā medicīniskās aprūpes pieejamība šajā jomā ir būtiski vājāka nekā kaimiņvalstīs.

LKSB vērš uzmanību, ka Igaunijā Parkinsona slimības pacientiem ir pieejamas visas progresīvās terapijas ar 100% kompensāciju, kā arī rehabilitācijas iespējas ir salīdzinoši labas, lai gan pastāv noteikti ierobežojoši kritēriji.

Savukārt Lietuvā situācija ir nedaudz sliktāka, taču joprojām ievērojami labāka nekā Latvijā – tur divos centros ir pieejama dziļās smadzeņu stimulācijas operācija un medikamenti ir 100% kompensēti.

Salīdzinoši Latvijā valsts nodrošina tikai 75% medikamentu kompensāciju, kas vidēji smagas un smagas (komplicētas) stadijas Parkinsona slimības pacientiem rada vadlīnijām neatbilstošu ārstēšanu un nesamērīgu finansiālo slogu, kas tieši ietekmē dzīves kvalitāti un ārstēšanas rezultātus.

Biedrībā uzsver, ka slimības specifikas dēļ pacientiem bieži ir grūti aktīvi aizstāvēt savas tiesības, tādēļ uzstādījums par vienlīdzīgu veselības aprūpi visiem pacientiem Eiropas Savienībā Latvijā šobrīd nav nodrošināts.

Vienlaikus ikmēneša ārstēšanas izdevumi ir lieli – no 300 līdz 600 eiro mēnesī -, kas būtiski ietekmē pacientu sociālo drošību un ģimeņu labklājību.

Biedrība rosina Latvijā nodrošināt 100% kompensāciju Parkinsona slimības ārstēšanai paredzētajiem medikamentiem, iekļaut ierīču asistētās progresīvās terapijas (dziļās smadzeņu stimulāciju un pumpju terapijas) valsts apmaksātajā ārstēšanā, kā arī izstrādāt vienotus kritērijus un algoritmus progresīvo terapiju piešķiršanai.

Tāpat LKSB lūdz ieviest multidisciplināras aprūpes komandas un koordinētu rehabilitācijas sistēmu, izveidot valsts Parkinsona slimības reģistru datu kvalitātes un veselības politikas plānošanas uzlabošanai, kā arī stiprināt Baltijas valstu sadarbību aprūpes harmonizēšanā.

Papildus tiek prasīts nodrošināt pacientu un viņu ģimeņu aprūpētāju atbalsta sistēmas, kā arī integrēt neiroloģiskās paliatīvās aprūpes principus veselības aprūpes sistēmā.

Biedrībā skaidro, ka Parkinsona slimība ir hroniska, progresējoša centrālās nervu sistēmas slimība, kas skar kustību, līdzsvara un koordinācijas mehānismus.

Slimība tiek uzskatīta par otro izplatītāko neirodeģeneratīvo slimību pasaulē. Tās sastopamība pieaug līdz ar sabiedrības novecošanu.

Latvijā ir aptuveni 4500 Parkinsona slimības pacientu.