“Mēs neredzam tam pamatu. Zaļo un zemnieku savienība divus mēnešus ir šūpojusi koalīciju un cenšas radīt iespaidu, ka to darām mēs, bet sabiedrība nav muļķe – tā redz, kas patiesībā notiek,” viņš sacīja.

Pašlaik politiskā spēka prioritāte esot valsts budžeta pieņemšana, kas gaidāma pēc divām nedēļām. Par politisko situāciju pēc budžeta pieņemšanas gan vēl esot pāragri spriest.

“Izšķiroša loma būs “Jaunajai vienotībai” un viņu redzējumam, kā kopā strādāt,” norādīja Šuvajevs.

Politiķis atsaucās uz Ģenerālprokuratūrā sākto pārbaudi saistībā ar atbalsta piešķiršanu kokrūpniekiem. Kad būs skaidrs, vai papildu atbalsts bija likumīgs, varēs runāt par politisko atbildību, viņš norādīja.

“Politiķi no tā nevar izvairīties,” uzsvēra Šuvajevs, piebilstot, ka pat opozīcija Saeimā šai tēmai nav pievērsusi pienācīgu uzmanību.

Notiekošajam Zemkopības ministrijā tika pievērsta uzmanība arī “Progresīvo” kongresā sestdien. Uzrunājot partijas biedrus, Šuvajevs pauda, ka skandāls ministrijā liecina, ka 90. gadu politika nekur nav pazudusi – joprojām dzīvojam valstī, kur ietekmīgi miljonāri spēj izkārtot sev politiski labvēlīgus lēmumus. Rezultātā cieš sabiedrības labklājība.

Nākamajā politiskajā ciklā “Progresīvie” fokusēsies uz ilgtspējīgas ekonomikas attīstību un dzīves dārdzības problēmu risināšanu. Vēl viena partijas prioritāte ir politika bez šaurām interesēm un korupcijas.

Ievēlēšanas Saeimā gadījumā “Progresīvie” nesadarbosies ar Aināra Šlesera pārstāvēto politisko spēku “Latvija pirmajā vietā”, kā arī partijām “Stabilitātei” un “Suverēnā vara”, apliecināja Šuvajevs.

Kā vēstīts, “Progresīvie” šodien kongresā tiekas ar uzņēmējiem un apspriež prioritātes Saeimas vēlēšanu gadam, aģentūru LETA informēja partijā.

Kā norāda partijā, aizvadītais gads “Progresīvajiem” ir bijis “vēl viens izrāviena gads ar ļoti veiksmīgu startu pašvaldību vēlēšanās, iegūstot vēsturiski lielāko pārstāvniecību”. “Progresīvie” vada trīs pašvaldības – Rīgas, Ropažu un Smiltenes. Partija patlaban ir pārstāvēta visos politiskās pārstāvniecības līmeņos – pašvaldībās, Saeimā, valdībā un Eiropas Parlamentā.

Jau ziņots, ka partija “Progresīvie” iepriekš norādīja, ka ir jāizvērtē, vai ZM prasītais atbalsta mehānisms kokrūpniekiem bija izdevīgākais sabiedrībai, prasot ZM sniegt skaidrojumus.

Pēc tam, kad iespējamas problēmas šajā atbalstā izgaismoja mediji, bet koalīcijas partneri lūdza ZM skaidrojumus, zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) vērsās ģenerālprokuratūrā ar lūgumu veikt pārbaudi.

Ģenerālprokuratūrā sākta pārbaude, lai izvērtētu, vai amatpersonas, lemjot par atbalstu kokrūpniekiem, ir rīkojušās atbilstoši likuma prasībām.