Tiesa ir pieņēmusi “K2 Ventum” pieteikumu par MK šā gada 31. augusta rīkojuma atzīšanu par prettiesisku un tāda labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu akceptēta “K2 Ventum” vēja elektrostacijas būvniecība Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā.

Tiesa arī nolēmusi pieaicināt atbildētājas Latvijas pusē – MK un Valsts vides dienestu (VVD), kā arī uzdevusi MK un VVD mēneša laikā no pieteikuma nosūtīšanas dienas sniegt tiesai rakstveida paskaidrojumu par pieteikumu, kopā ar paskaidrojumu iesniedzot tiesā visu to dokumentu, kuriem ir nozīme lietas izskatīšanā, norakstus vai apliecinātas kopijas.

Tāpat tiesa aicina procesa dalībniekus līdz 2026. gada 13. novembrim sniegt tiesai viedokli par to, vai biedrība “Piekraste rītdienai” ir pieaicināma lietā trešās personas statusā.

Lēmums nav pārsūdzams.

Lēmumā teikts, ka, pārbaudot pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, tiesnese secinājusi, ka pieteikums par rīkojuma atzīšanu par prettiesisku un labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu akceptēta paredzētā darbība, ir pakļauts izskatīšanai tiesā administratīvā procesa kārtībā un ir piekritīgs Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namam. Tāpat pieteikuma procesuālā kārtība ir ievērota.

Norādīto apsvērumu dēļ pieteikums ir pieņemams un ierosināma administratīvā lieta.

“K2 Ventum” valdes loceklis Agris Kalniņš aģentūrai LETA norādīja, ka uzņēmums tiesā vēlas panākt valdības lēmuma izvērtēšanu pēc būtības. Uzņēmuma ieskatā MK rīkojums pieņemts bez argumentēta pamatojuma un, rupji ignorējot Administratīvā procesa likuma prasības, tostarp uzņēmums nav pilnvērtīgi uzklausīts, nepamatoti nav ievērots administratīvā akta izdošanas termiņš un nav veikti lietderības apsvērumi. Uzņēmuma ieskatā šie apstākļi MK rīkojumu padara par prettiesisku un atceļamu.

Kalniņš norādīja, ka 19. augustā saskaņošanai nodotais rīkojuma projekts un vēlāk valdībā pieņemtā tiesību akta redakcija atšķīrās par aptuveni 60%.

Tāpat “K2 Ventum” uzskata, ka valdības lēmums rada apdraudējumu Latvijas enerģētiskajai drošībai un neatkarībai, investīciju videi un nozīmīgu infrastruktūras objektu attīstības iespējām, kā arī valsts stratēģisko ekonomiskās attīstības mērķu sasniegšanai.

Kalniņš uzsvēra, ka uzņēmums bija ievērojis normatīvo aktu un vides aizsardzības prasības, vairākkārt uzklausījis sabiedrības un institūciju viedokļus un iebildumus, atbilstoši tiem pielāgojis vēja elektrostaciju (VES) parka projekta risinājumus un saņēmis kompetentās iestādes pozitīvu atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu.

Uzņēmuma ieskatā valdība, nepieņemot tam labvēlīgu lēmumu, faktiski iznīcinājusi vairāku gadu darba un nozīmīgu finanšu ieguldījumu rezultātu, turklāt pirms tam būtiski novilcinot lēmuma pieņemšanu.

Kalniņš arī norādīja, ka projekta īstenošanu iepriekš atbalstījušas uzņēmēju organizācijas, tostarp Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), savukārt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) projektam bija piešķīrusi prioritāra investīciju projekta statusu. Viņš vērsa uzmanību arī uz to, ka valdības rīkojuma projektu nebija saskaņojusi Ekonomikas ministrija un Tieslietu ministrija.

Kalniņš pauda cerību, ka tiesa izvērtēs gan valdības lēmuma pamatojumu, gan tā pieņemšanas procesu un pieņems taisnīgu nolēmumu, kura rezultātā uzņēmumam tiktu izdots labvēlīgs administratīvais akts.

Viņš uzsvēra, ka bez projekta akcepta “K2 Ventum” vēja parku īstenot nevar un uzņēmums nevar virzīties uz nākamajiem projekta attīstības posmiem, tostarp saņemt elektroenerģijas ražošanai nepieciešamo licenci.

Pēc Kalniņa teiktā, gaidot valdības lēmumu, uzņēmums jau bija turpinājis projekta sagatavošanu, tostarp veicis topogrāfijas saskaņošanu un sagatavojis nepieciešamās vienošanās. Tādējādi valdības atteikums faktiski apturējis projekta tālāku virzību.

LETA jau ziņoja, ka “K2 Ventum” ieskatā lēmums nav pienācīgi juridiski pamatots un tā pieņemšanas procesā pieļauti būtiski procesuāli pārkāpumi.

“K2 Ventum” iepriekš norādīja, ka valdības lēmuma dēļ uzņēmums ir spiests no projekta attīstīšanas pāriet uz savu tiesību aizsardzību tiesā. Uzņēmums cita starpā iebilst pret rīkojuma projekta būtisku mainīšanu lēmuma pieņemšanas dienā, jautājuma izskatīšanu pirms saskaņošanas termiņa beigām un uzņēmuma pārstāvju neielaišanu MK sēdē.

Uzņēmuma juridisko pārstāvju vērtējumā šāda rīcība nav savienojama ar administratīvā procesa dalībnieka tiesībām tikt uzklausītam, procesuālās vienlīdzības un labas pārvaldības principu.

“K2 Ventum” arī norādīja, ka iesniegumu KEM par paredzētās darbības akceptēšanu iesniedza jau 2025. gada 31. oktobrī un atbilstoši tolaik spēkā esošajam regulējumam jautājums bija jāizskata 30 dienu laikā. Uzņēmums pārmet valdībai procesa vilcināšanu, tostarp laika posmā starp 28. aprīļa un 25. augusta valdības sēdēm.

“K2 Ventum” atgādināja, ka projekta IVN process ilga vairāk nekā trīs gadus un tā laikā notika piecas sabiedriskās apspriešanas sanāksmes. Enerģētikas un vides aģentūra (EVA) secināja, ka ieceri iespējams īstenot, ievērojot noteiktos vides aizsardzības, drošības un monitoringa nosacījumus.

Uzņēmumā uzsvēra, ka EVA atsevišķi izvērtēja arī sabiedrības līdzdalības tiesību ievērošanu un secināja, ka konstatētie organizatoriskie trūkumi neprasa IVN apspriešanas atkārtošanu. Tādēļ “K2 Ventum” nepiekrīt tam, ka atkārtotas sabiedriskās apspriešanas nenotikšana izmantota kā viens no argumentiem projekta neakceptēšanai.

Uzņēmums arī pārmeta KEM novēlotu rīcību, norādot, ka valdība jau 28. aprīlī uzdeva ministrijai aicināt pašvaldības un “K2 Ventum” organizēt atkārtotu apspriešanu, bet KEM pie pašvaldībām vērsās tikai 24. jūlijā. Dienvidkurzemes novada pašvaldība savukārt nepiekrita KEM piedāvātajam pašvaldību organizētās apspriešanas modelim.

“K2 Ventum” ieskatā uzņēmums nevar būt atbildīgs par tādas apspriešanas nenotikšanu, kuras nepieciešamību kompetentā vides iestāde nebija konstatējusi un kuras organizēšanas kārtību nebija savlaicīgi atrisinājusi valsts pārvalde.

Tāpat “K2 Ventum” nepiekrīt valdības argumentācijai par atšķirīgajiem juridiskajiem viedokļiem saistībā ar vēja elektrostacijas (VES) būvniecības pieļaujamību piekrastes aizsargjoslā. Uzņēmumā norāda, ka KEM pasūtītajā juridiskajā atzinumā secināts, ka Aizsargjoslu likums pats par sevi neparedz vispārēju aizliegumu VES un to infrastruktūras būvniecībai piekrastes piecu kilometru ierobežotas saimnieciskās darbības joslā. Arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iepriekš norādījusi, ka pirmšķietami piekrīt šim secinājumam.

“Valsts nevar vairākus gadus noteikt investoram procedūru, piešķirt projektam prioritāru statusu, saņemt pozitīvu kompetentās iestādes atzinumu un pēc tam politiski mainīt spēles noteikumus,” pauda Kalniņš.

Viņš uzsvēra, ka uzņēmumam tika liegta iespēja klātienē piedalīties MK sēdē, kurā lemts par tam adresētu administratīvo aktu, turklāt sēdes rītā publicēts būtiski mainīts atteikuma projekts.

Pēc “K2 Ventum” minētā, uzņēmuma provizoriskā iespējamā prasījuma aplēse saistībā ar projektu sasniedz līdz 120 miljoniem eiro. Arī KEM valdībai iesniegtajos materiālos atzinusi, ka likumā noteiktā 30 dienu termiņa neievērošana ir procesuāls pārkāpums un rada iespējamu tiesvedības risku.

Uzņēmumā skaidro, ka projekts paredz vairāku simtu miljonu eiro privātās investīcijas un VES parku ar jaudu līdz 322 megavatiem (MW). Atbilstoši projekta sociālekonomiskajiem aprēķiniem kopējais maksājums Dienvidkurzemes novadam varētu sasniegt aptuveni 805 000 eiro gadā.

LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka LDDK šādu praksi vērtē kritiski. Šajā gadījumā runa nav par negaidīti radušos ārkārtas situāciju, bet par projektu, kas valsts pārvaldē tiek skatīts jau ilgstoši. Uzņēmums iesniegumu par projekta akceptēšanu MK iesniedza 2025. gada 31. oktobrī, savukārt gala termiņš lēmuma pieņemšanai, šā gada 31. augusts, valdībai bija zināms vairākus mēnešus.

“Tāpēc nav saprotams, kādēļ tik būtisks lēmums tiek virzīts uz MK pēdējā brīdī un rīkojuma projekts vēl tiek mainīts pašas sēdes rītā,” minēja Gorkšs.

Arī MK kārtības rullis paredz, ka steidzamības kārtība ir izmantojama izņēmuma gadījumos un ka par steidzamības pamatu nevar uzskatīt iepriekš zināma uzdevuma izpildes termiņa kavējumu. Viņš norāda, ka šajā lietā īpaši būtiski ir tas, ka Tieslietu ministrija ir norādījusi uz iepriekš pieļautiem procesuālo termiņu pārkāpumiem un tiesvedības riskiem, bet Ekonomikas ministrija nav saskaņojusi atteikuma projektu. Tas tikai pastiprina nepieciešamību šādu lēmumu sagatavot rūpīgi, nevis mainīt dažas stundas pirms balsojuma, minēja Gorkšs.

Viņš atzīmēja, ka LDDK ieskatā šāda rīcība rada nopietnas bažas par tiesiskās paļāvības principa ievērošanu un tiesisko noteiktību. Tiesiskā paļāvība nenozīmē uzņēmuma tiesības saņemt sev vēlamu lēmumu. Tā nozīmē tiesības sagaidīt, ka valsts ievēros pati savus noteikumus, termiņus un paredzamu lēmumu pieņemšanas procesu. Ja uzņēmums vairākus gadus iziet valsts noteiktās procedūras, saņem kompetentās iestādes pozitīvu atzinumu, bet valsts pati kavē lēmumu un procesa beigās būtiski maina tā saturu pēdējā brīdī, tas rada ļoti sliktu signālu visai uzņēmējdarbības un investīciju videi.

Gorkšs uzsvēra, ka īpaši pretrunīgi tas izskatās laikā, kad politiķi priekšvēlēšanu programmās sola investīciju piesaisti, uzņēmējdarbības attīstību un enerģētisko neatkarību. Šādu mērķu ticamību nosaka nevis solījumi, bet tas, vai ministru vadītās institūcijas praksē spēj nodrošināt prognozējamu un tiesiski stabilu uzņēmējdarbības vidi.

Jau ziņots, ka MK nolēma neakceptēt “K2 Ventum” paredzēto VES parka būvniecību Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un ar to saistītā elektropārvades pieslēguma izveidi Dienvidkurzemes un Kuldīgas novados.

KEM skaidroja, ka kopējais lietas apstākļu izvērtējums nedod pamatu vēja parka akceptēšanai. Tostarp nav notikusi valdības prasītā atkārtotā sabiedriskā apspriešana, kā arī pēc papildu juridiskajiem izvērtējumiem saglabājušies atšķirīgi viedokļi par VES būvniecības pieļaujamību Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā.

Vienlaikus KEM atzina, ka projekta akceptēšanas procesā nav ievērots likumā noteiktais 30 dienu termiņš lēmuma pieņemšanai un tas uzskatāms par procesuālu pārkāpumu, kas palielina tiesvedības risku. Tomēr ministrijas ieskatā termiņa neievērošana pati par sevi nedod “K2 Ventum” tiesības uz pozitīvu lēmumu.

EVA iepriekš atzinusi, ka projektu no vides aspekta iespējams īstenot, ievērojot noteiktos nosacījumus. Projekts paredz ne vairāk kā 46 VES ar kopējo maksimālo jaudu līdz 322 MW. KEM savukārt uzsvēra, ka pozitīvs EVA atzinums pats par sevi nenozīmē, ka valdībai projekts jāakceptē, jo jāvērtē arī pašvaldību un sabiedrības viedoklis un citi lietas apstākļi.