liepajniekiem.lv
Šogad nams kļuvis par svētku vilcieniņa “Santa Express” pieturvietu Ziemeļpolā. Gan šī, gan iepriekšējo gadu noformējuma ideju autore ir mājas saimniece Sendija Zikmane.
Pašu izdoma rada atšķirīgo
Zirņu iela ir viena no aktīvākajām satiksmes vietām. 43. nama parādīšanās kārtējā svētku rotā tieši autovadītājiem – ikdienas garāmbraucējiem un arī pilsētas caurbraucējiem –, kļuvusi par svētku tuvuma vēstnesi.
“Kad ieraugi, ir no prieka jāsmaida, garastāvoklis uzlabojas,”
saka autovadītājs Rolands Švarcs. Neliepājnieki pēc fotogrāfijām vien atpazīst, ka tā ir Liepāja.
Šī māja jau aptuveni desmit gadus ietērpjas pamanāmās rotās. Namafasādes noformējumā bijis milzīgs svētku vainags, sniegpārslas un piparkūkas, krāsainas konfektes, bet pie mājas uz svētku laiku bijis apmeties gan sniegavīrs, gan ziemeļbrieži, iejūgti īstās sniega kamanās, kā arī nams pārvērties par dāvanu – sienas apjozusi iespaidīga sarkana dāvanu lente ar Ziemassvētkiem raksturīgo šleifi.
Šogad tapušais Ziemassvētku noformējums ar galveno tēlu – sarkani zaļo vilcieniņu ar visiem dūmiem no skursteņa – kopumā materiālos izmaksājis ap 500 eiro.
“Gādājam vajadzīgo visa gada garumā, katru mēnesi kaut ko nopērkot,”
skaidro Sendija.
Kā līdz šādai domai nonākuši? “Iedomājos pie sevis, kā varētu izskatīties Ziemassvētku vilciens, kas ved svētkus,” pamato autore.
“Visu vasaru mēs cītīgi strādājām. Tikai skurstenīti pasūtījām gatavu. Bet visu pārējo lēnām krāsojām, zāģējām, likām kopā, un arku durvīm arī es pati taisīju no putuplasta,” darba tapšanu apraksta Sendija.
“Materiālus vilcieniņa karkasam (tas ir no koka) braucām pirkt uz Grobiņu. Garāžā taisījām, likām kopā. Dūmiem pūtu (celtniecības) putas.
Tomēr vajadzēja kaut ko dzīvīgāku – lai izskatās, ka vilciens tiešām brauc!”
Zālienā blakus dzīvām, zaļām eglītēm podos slejas vairākas sarkani baltas, lielas elektroniskās sveces, kas atgādina konfekšu nūjiņas. Tās atvedusi Sendijas mamma Aina, kura ikdienā strādā Vācijā.
Ciemojoties atved ģimenei ko oriģinālu, neredzētu svētkiem. “Šīs sveces ir ar baterijām. Tā kā mans tētis Guntars ir elektriķis, viņš tās pārveidoja tā, ka var degt nepārtraukti.”
Galvenais darbarūķis – tētis
“Ziemassvētku namā” dzīvo Sendija ar savu ģimeni – dzīvesbiedru Normundu Krūmiņu un meitiņu, kā arī Sendijas tētis.
“Viņš parakstās uz visām manām idejām, lai tās īstenotos dzīvē!” sirsnīgi saka meita. Tētim arī dzimšanas diena tiek svinēta Ziemassvētku gaidās un noskaņās, jo tā ir 7. decembrī.
Pie Guntara gatavotā Ziemassvētku vilciena nāk un saka visādus labus vārdus.
“Tētis teica: “Taisām vilcieniņu ar durvju vietu, lai bērni var iekāpt iekšā un fotografēties!” Pagājušogad mums bija liela, sarkana lente un ik pa laikam cilvēki nāca bildēties.
Vislabāk atceros vairākas dāmas sarkanās, garās kleitās, sapucējušās, ar vīna glāzītēm rokās – taisīja fotosesiju pie mūsu dekoriem.
Vēl viens prātā palicis brīdis – vēls vakars, dzirdu, ka kāds strauji piebremzē. Paskatos pa logu – satiksmes autobuss apstājas. Šoferītis atver durvis, izkāpj un fotografē mūsu māju. Man tas likās tik ļoti jauki! Ir prieks, ka mēs varam padarīt apkārtni interesantāku,” saka Sendija.
Viņa pabeigusi bērnu mākslas skolu, taču pēc tās tālāk mākslas jomu nav mācījusies. Vienmēr tuvs bijis sociālais darbs, kas ir viņas profesija.
“Pati šobrīd esmu mājās ar mazo meitiņu, bet mana darbavieta ir aprūpes centrs “Rūre”. Tur pildīju arī rehabilitētājas uzdevumus, kas ietver radošās nodarbības. Agrāk esmu strādājusi arī bērnunamā un aprūpes iestādē Apšu ielā.
Visur, kur esmu darbojusies, dekorēšana nonāk manās rokās.
Arī mans tētis vienmēr visur tiek iesaistīts. “Rūrē”, kad svinējām pirmos Ziemassvētkus, teicu, ka man vajag lielāko egli un lai iemītniekiem visur viss ir smuki. Tētis metināja un taisīja konstrukcijas, kur likt lielās egles, brauca un izdarīja, kā bija iecerēts,” ar pateicību par atbalstu saka Sendija.
Dot siltuma izjūtu
“Mūsu mājās logi vienmēr bijuši izdekorēti ar lampiņām – tas vienmēr piešķīra svētkiem piederošo siltumu. Man gribējās no mums šo siltumu dot uz āru, bet ar kaut ko lielu. Ziemassvētki, man liekas, visiem asociējas ar kaut ko siltu, foršu un radošu,” par to, kā radās iecere radīt noformējumus, stāsta Sendija.
Viņai patīk Ziemassvētku laikā staigāt un skatīties, kā citi izrotājuši māju ārpuses – un svētku izjūtai jau nevajagot daudzus un lielus tēriņus.
“Man liekas, liepājniekiem ir iekšā siltums un radošums – mājas ir izdekorētas, kaut vai viena svecīte logā vai svečturītis, gaismas zvaigzne, un uzreiz ir svētku sajūta!”
Vai nav bijusi doma dekorēt savu namu arī citos svētkos? “Es pati vairāk koncentrējos uz Ziemassvētkiem, jo svētku laiks paiet ļoti ātri – tāpēc gribas, lai tas ir maksimāli skaists gan mums pašiem, gan visiem garāmbraucējiem.”
Lampiņu Zirņu ielā 43 būs arvien vairāk, kad tuvosies Ziemassvētki.
“Mēs katru gadu tā darām – noliekam galveno apskates objektu un tad lēnām vēl liekam klāt un čubinām. Tad uz Ziemassvētkiem ir pilnais skats – eglītes, lampiņas, viss kopā,” stāsta Sendija.
“Un, ja vēl svētkos uzsnigtu sniegs…” sapņaini piebilst radošā liepājniece.
Vizītkarte
Sendija Zikmane
- Dzimusi 1995. gada 29. martā.
- Visu mūžu liepājniece.
- Mācījusies Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5. vidusskolā.
- Maģistra grāds sociālajā darbā (Liepājas Universitātē).
- Gribētu apgūt floristikas kursus: “Tad varētu izdarīt vēl vairāk!”
- “Ziemassvētku mājā” svētkus svinēs tuvinieku lokā ar svētku vakariņām un dāvanām bērniem.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
