Mājputniem Ņūkāslas slimība līdz šim Latvijā nebija konstatēta, taču savvaļas putnu populācijā tā cirkulē – par to liecina laboratoriskie izmeklējumi.

Ņūkāslas slimība ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kam raksturīgi elpošanas un gremošanas orgānu un nervu sistēmas traucējumi, kā arī septicēmija jeb sepse, skaidro PVD.

Vīrusa rezervuārs dabā ir savvaļas putni. Mājputni var inficēties, nonākot kontaktā ar inficētiem savvaļas putniem. Tāpat putnus var inficēt ar piesārņotu barību vai priekšmetiem (apaviem, apģērbu, inventāru), uz kuriem nonācis vīruss.

Līdzīgi kā tas ir augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojuma gadījumā, arī konstatējot Ņūkāslas slimību, visi novietnē esošie putni un olas tiek iznīcināti, bet novietnē tiek veikti slimības apkarošanas pasākumi.

Ap Ņūkāslas slimības skarto novietni ir noteiktas aizsardzības un uzraudzības zonas trīs un 10 kilometru rādiusā, kurās aizliegts pārvadāt dzīvus mājputnus un mājputnu izcelsmes produktus.

Lai pasargātu mājputnus no saslimšanas, tie ir jāvakcinē, norāda PVD. Vakcinācija pret Ņūkāslas slimību ir obligāta visās PVD reģistrētajās mājputnu novietnēs, kuras ir iesaistītas pārtikas apritē, savukārt piemājas mājputnu novietnēm tā ir ieteicama.

Ja vakcināciju PVD reģistrētajās mājputnu novietnēs objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams veikt, jānodrošina stingri biodrošības pasākumi, lai nepieļautu mājputnu kontaktu ar savvaļas putniem.

Ņūkāslas slimības izplatība Eiropā nav tik plaša, kā tas ir augsti patogēnās putnu gripas gadījumā, taču uzliesmojumu skaitam mājputnu novietnēs ir tendence pieaugt, informē PVD.

Piemēram, ja 2024. gadā Eiropā – Itālijā, Zviedrijā un Polijā kopumā tika konstatēti 37 Ņūkāslas slimības uzliesmojumi mājputnu novietnēs ar vairāk nekā trīs miljoniem mirušu vai slimības dēļ likvidētu mājputnu, tad 2025. gadā konstatēti jau 74 uzliesmojumi ar vairāk nekā sešiem miljoniem mirušu vai likvidētu mājputnu. No tiem lielākā daļa jeb 65 Ņūkāslas slimības uzliesmojumi konstatēti mājputnu novietnēs Polijā