Avots: Notiek tiešas sarunas starp Izraēlu un Libānu
Libānas un Izraēlas civilie pārstāvji trešdien pirmo reizi vairāku desmitu gadu laikā tikušies tiešās sarunās, tādējādi īstenojot pirms gada noslēgtā pamiera uzraudzīšanas mehānismu, ziņu aģentūrai AFP atklāja par sarunām informēts avots.
LETA
Tikšanās notikusi ANO miera uzturēšanas spēku štābā Libānas Nakurā netālu no robežas ar Izraēlu, un tā organizēta 2024. gadā panāktā pamiera uzraudzības mehānisma ietvaros.
Sanāksmē piedalījusies arī ASV īpašā sūtne Libānā Morgana Ortagusa. ASV izdara uz Libānu spiedienu, lai tā ātrāk atbruņotu šītu kaujinieku grupējumu “Hizbollah”.
Ortagusa otrdien bija vizītē Jeruzalemē, kur tikās ar Izraēlas ārlietu ministru Gideonu Sāru. Izraēlas plašsaziņas līdzekļi ziņo, ka viņa tikās arī ar premjerministru Benjaminu Netanjahu.
Līdz šim Izraēla un Libāna, kam nav oficiālu diplomātisko attiecību, ir uzstājušas, ka tikšanās notiek militārpersonu līmenī.
ASV ir mudinājušas uz tiešām sarunām starp abām kaimiņvalstīm, lai stabilizētu reģionu un vēl vairāk vājinātu Irānas atbalstīto “Hizbollah”.
Netanjahu kanceleja paziņoja, ka civilais pārstāvis tiek sūtīts uz tikšanos ar amatpersonām Libānā. Sarunas tika raksturotas kā pirmais mēģinājums izveidot pamatu abu valstu attiecību veidošanai.
Libānas prezidenta Žozefa Auna kanceleja trešdien paziņoja, ka viņa delegāciju vadīs bijušais vēstnieks Saimons Karams.
Civilais pārstāvis Libānas delegācijā tika iekļauts pēc tam, kad Libāna paziņoja, ka ir gatava sarunām ar savu dienvidu kaimiņvalsti.
Netanjahu vairākkārt ir norādījis, ka Libānai vajadzētu pievienoties tā dēvētajiem Abrahama līgumiem.
Par Abrahama līgumiem, kas tika parakstīti 2020. gadā, tiek dēvēti līgumi par attiecību normalizāciju starp Izraēlu un vairākām arābu un musulmaņu valstīm.
Izraēlas premjerministrs “deva rīkojumu Nacionālās drošības padomes direktora pienākumu izpildītājam nosūtīt savu pārstāvi uz tikšanos ar valdības un ekonomikas amatpersonām Libānā”, informēja Netanjahu kanceleja.
Paziņojums izplatīts dažas dienas pēc tam, kad apritēja pirmā gadadiena, kopš sākās trauslais pamiers starp Izraēlu un “Hizbollah”.
Pamiers ar “Hizbollah” izbeidza vairāk nekā gadu ilgušo karadarbību, kas sākās pēc tam, kad kaujinieku grupējums sāka uzbrukumus, atbalstot palestīniešu teroristisko grupējumu “Hamās”.
Neraugoties uz pamieru, Izraēla ir vairākkārt bombardējusi Libānu, apgalvojot, ka tās mērķi ir “Hizbollah” biedri un infrastruktūra, lai atturētu grupējumu no militāro spēju atjaunošanas.
Saskaņā ar valdības apstiprināto plānu Libānas armija līdz gada beigām ir paredzējusi likvidēt “Hizbollah” militāro infrastruktūru uz dienvidiem no Litani upes un pēc tam arī pārējā valsts teritorijā.
Uzskatot Libānas centienus par nepietiekamiem, Izraēla pēdējās nedēļās ir pastiprinājusi triecienus.
Pamiera gadadienā Izraēlas armija paziņoja, ka pamiera laikā ir veikusi aptuveni 1200 mērķētu triecienu un likvidējusi vairāk nekā 370 teroristus no “Hizbollah”, “Hamās” un citiem grupējumiem.
Pēc tikšanās ar ASV sūtni Ortagusu Jeruzalemē otrdien Izraēlas ārlietu ministrs Sārs platformā “X” atzina, ka viņiem bijusi “laba diskusija par situāciju Libānā”.
“Es norādīju, ka Libānas suverenitāti pārkāpj “Hizbollah”. “Hizbollah” atbruņošanās ir izšķiroša Libānas nākotnei un Izraēlas drošībai,” viņš piebilda.