Iniciatīvas autors Kārlis Līdaka norāda, ka jau 15. maijā Saeimā iesniedzis lūgumrakstu grozīt likumu “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kurā par atceres un atzīmējamo dienu noteikto 11. novembri – Lāčplēša dienu vajadzētu pārsaukt daudzskaitlī, proti, par Lāčplēšu diena.

Iesniedzējs skaidro, ka 1919. gada 11. novembris šo dienu padarīja par svinamu Latvijas armijas karavīru – varoņu uzvaras atceres dienu, kad Latvijas karavīri pēc sīvām kaujām un daudz upuriem atbrīvoja Rīgas Pārdaugavu no bermontiešu karaspēka.

Šiem varoņiem par godu Latvijas valdība nodibināja Lāčplēša kara ordeni karavīru apbalvošanai par varonību kaujas laukā cīņā par Latviju. Vītols norāda, ka ar šo ordeni apbalvotie karavīri tika saukti par Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem – Lāčplēšiem.

Lai arī 11. novembris nebija iekļauts pirmskara likumā “Par valdības un pašvaldības iestādēs svinamām dienām”, 11. novembrī Latvijas armija un tauta svinēja Lāčplēša kara ordeņa gada svētkus jeb Lāčplēšu svētkus.

Iniciatīvas autors norāda, ka viņa sagatavoto lūgumrakstu Saeimai ir parakstījuši Kara muzeja direktore Kristīne Skrīvere, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) bijušie komandieri Raimonds Graube un Gaidis Andrejs Zeibots, “Daugavas vanagu” Centrālās valdes un karavīru piemiņas biedrības “Lestene” valdes priekšsēdētājs Aivars Sinka, Latviešu virsnieku apvienības valdes priekšsēdētājs Gunārs Rusiņš, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības valdes priekšsēdētājs Emīls Gailis un Latviešu strēlnieku apvienības priekšsēdētājs Jānis Aivars Baškers.

Iniciatīvas autors skaidro, ka, izsakot nosaukumu daudzskaitlī – Lāčplēšu diena, Latvijas iedzīvotājiem nepārprotami būs skaidrs, kas Latvijas vēsturē ir 1919. gada 11. novembris, kad Latvijā tiek atzīmēta Lāčplēša diena – šajā dienā netiek svinētas Andreja Pumpura eposa “Lāčplēsis” galvenā varoņa gaitas un piemiņu, bet gan tiek svinēta Lāčplēšu diena, lai godinātu Lāčplēšus – Neatkarības kara varoņus.