Ar ASV starpniecību panāktā pamiera vienošanās, kas stājās spēkā 10. oktobrī, apturēja karadarbību, kas sākās pēc “Hamās” sarīkotā slaktiņa Izraēlā 2023. gada 7. oktobrī. Taču vienošanās ir trausla, un Izraēla un “Hamās” teju ik dienu apsūdz viens otru vienošanās pārkāpšanā.

Kāda Izraēlas amatpersona atklāja, ka varasiestādes atļaus trešdien atkal atvērt Allenbijas robežšķērsošanas punktu uz Izraēlas kontrolētās robežas starp Jordāniju un okupēto Rietumkrastu, lai pirmo reizi kopš septembra beigām varētu iebraukt palīdzības kravas automašīnas, kas paredzētas Gazas joslai.

“Hamās” politiskā biroja loceklis Hosams Badrans apsūdzēja Izraēlu, ka tā neievērojot Gazas pamiera vienošanos, apgalvojot, ka saskaņā ar vienošanās noteikumiem Izraēlai būtu bijis jāatver Rafahas robežšķērsošanas punkts ar Ēģipti un jāpalielina Gazas joslā ievestās palīdzības apjoms. Viņš mudināja starpniekus – Ēģipti, Kataru un ASV – izdarīt spiedienu uz Izraēlu, “lai tā pabeigtu pamiera vienošanās pirmā posma īstenošanu”.

Vienošanās ietvaros “Hamās” apņēmās atdot Izraēlai visus 48 dzīvos un mirušos ķīlniekus. Tas ir izdarīts, izņemot viena ķīlnieka mirstīgās atliekas. Apmaiņā pret to Izraēla atbrīvojusi gandrīz 2000 palestīniešu teroristus un atdevusi “Hamās” vairākus simtus likvidēto teroristu līķu.

Pamiera pirmā fāze paredz arī to, ka Gazas joslā tiks ievests ievērojami vairāk palīdzības.

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu paziņojis, ka sagaida, ka vienošanās otrais posms sāksies drīzumā, taču Badrans paziņoja, ka tas nevar sākties, kamēr Izraēla turpina savus “pārkāpumus”.