Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā rietumvalstīs tika iesaldēti Krievijas Centrālās bankas aktīvi aptuveni 260 miljardu eiro vērtībā.

Lielākā daļa šīs naudas – aptuveni 193 miljardu eiro vērtībā – atrodas “Euroclear” kontos.

Eiropas valstis jau teju četrus gadus apspriež šīs naudas izmantošanu, lai palīdzētu Ukrainai. Eiropas Savienība galīgo vienošanos šajā jautājumā apņēmusies panākt nākamnedēļ notiekošā samitā, taču tā saskaras ar Beļģijas pretestību.

Krievijas Centrālā banka piektdien pavēstīja, ka iesniedz prasību pret “Euroclear” Maskavas Šķīrējtiesā saistībā ar iestādes nelikumīgajām darbībām.

“”Euroclear” depozitārija rīcība radījusi zaudējumus Krievijas Centrālajai bankai, jo tā nespēj pārvaldīt Krievijas Centrālai bankai piederošos līdzekļus un vērtspapīrus,” teikts bankas paziņojumā.

Banka gan nenorādīja, vai prasība tiesā jau ir iesniegta, kā arī sīkāk nepaskaidroja šo zaudējumu raksturu. Šobrīd nav arī skaidrību, kādas sekas varētu radīt jebkurš Krievijā pieņemts tiesas spriedums.

Krievija jau ilgstoši ir nosodījusi līdzekļu iesaldēšanu kā nelikumīgu un norādījusi, ka jebkādi turpmāki pasākumi šo līdzekļu izmantošanai būtu zādzība.

“Euroclear” komentārus par piektdien izplatīto Krievijas Centrālās bankas paziņojumu šobrīd nesniedz. Taču depozitārija pārstāvis pavēstīja, ka pret “Euroclear” Krievijā ierosinātas vairāk nekā 100 prasības.