Savukārt Vācijas valdība ir paziņojusi, ka Berlīnē pirmdien tiksies līderi, arī no Eiropas Savienības (ES) un NATO valstīm. Pirms tam paredzēts, ka Zelenskis kopā ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu apmeklēs Vācijas un Ukrainas biznesa forumu.

Zelenskis apspriedīs “miera sarunu statusu” ar “daudziem Eiropas valstu un valdību vadītājiem, kā arī ES un NATO līderiem”, norādīja Berlīne.

Tramps ir palielinājis spiedienu uz Kijivu, cenšoties panākt, ka tiek pieņemts pagājušajā mēnesī prezentētais plāns Krievijas sāktā kara Ukrainā izbeigšanai. Kritiķi sākotnējo ASV plānu raksturoja kā Krievijas vēlmju sarakstu.

Nesen amatpersonas Kijivā atklāja, ka Vašingtonai ir nosūtīta jauna plāna versija, kuru Ukraina izstrādājusi kopā ar sabiedrotajiem Eiropā.

Ideja par ātru Ukrainas pievienošanos ES, pret ko Maskava iebilst, ir iekļauta jaunākajā ASV vadītā plāna versijā kara izbeigšanai.

Francijas prezidenta birojs piektdien paziņoja, ka Eiropa un Ukraina arī lūdz ASV sniegt viņiem “drošības garantijas”, pirms Ukraina sāk sarunas par jebkādu iespējamu teritoriālo piekāpšanos.

Konkrētas drošības garantijas Ukrainai ir jebkura miera līguma priekšnoteikums, un tām jābūt izklāstītām juridiski saistošā dokumentā, ceturtdien ziņu aģentūrai AFP sacīja Ukrainas vēstniece NATO Aļona Hetmančuka.

Zelenskis ceturtdien paziņoja, ka Vašingtona vēlas, lai tikai Ukraina, nevis Krievija, izvestu savu karaspēku no daļas Doneckas apgabala Ukrainas austrumos, kur starp abām armijām tiktu izveidota demilitarizēta “brīvā ekonomiskā zona”.

Francijas prezidenta Emanuela Makrona padomnieks piektdien teica, ka Kijiva neapsver vienošanos par teritorijām vai demilitarizētu zonu.