Šis ir rets gadījums, kad Phenjana oficiāli atzinusi savu karavīru iesaistīšanu šajā letāli bīstamajā darbā Krievijas labā.

Phenjana ir nosūtījusi tūkstošiem karavīru cīnīties Krievijas pusē, kamēr Maskava turpina gandrīz četrus gadus ilgo pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.

Par to ziņojuši Dienvidkorejas un Rietumvalstu izlūkdienesti.

Saskaņā ar analītiķu teikto Krievija apmaiņā pret to piešķir Ziemeļkorejai finansiālu palīdzību, militāro tehnoloģiju, pārtiku un energoresursus.

Tas ļauj diplomātiski izolētajai Ziemeļkorejai izvairīties no starptautiskajām sankcijām, kas noteiktas tās kodolprogrammai un ieroču programmām.

Apsveicot inženieru pulka atgriešanos, Kims atzīmēja, ka viņi rakstīja “vēstules uz savām dzimtajām pilsētām un ciemiem atmīnēšanas laika pārtraukumos”.

Pulks pārcieta “sirdi plosošu deviņu dzīvību zaudējumu” 120 dienū ilgās dislokācijas laikā, kas sākās augustā, sacīja Kims savā runā sagaidīšanas ceremonijā piektdien Phenjan.

Kims piešķīra valsts apgalvojumus mirušajiem karavīriem, lai “pievienotu mūžīgu diženumu” viņu drosmei.

“Jūs visi – gan virsnieki, gan kareivji – izrādījāt masu varonību, gandrīz katru dienu pārvarot neiedomājamas garīgas un fiziskas grūtības,” sacīja Kims.

Viņš sacīja, ka karavīri spēja “veikt brīnumu, nepilnos trīs mēnešos pārvēršot plašu bīstamās zonas rajonu par drošu”.

Ziemeļkoreja tikai aprīlī apstiprināja, ka nosūtījusi karavīrus atbalstīt Krieviju karā pret Ukrainu un ka tās karavīri ir krituši kaujās.