Viņa atzīmēja, ka šogad nozarē īpaši jāuzsver mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģiju attīstība un ar to saistītās infrastruktūras veidošana, vienlaikus Latvijas valsts pārvaldei saglabājot konservatīvu pieeju un MI risinājumus ieviešot minimāli.

Lai gan digitalizācijas rādītājos Latvija joprojām ir priekšā daudzām Rietumvalstīm,

2026. gadam būtu jākļūst par lūzuma punktu MI plašākai ieviešanai, lai valsts pārvalde kļūtu efektīvāka.

Bāliņa norādīja, ka Eiropas līmenī turpinās aktivitātes datu un IKT suverenitātes stiprināšanai, tostarp aktivizējot IPCEI programmu, kas apvieno lielos nozares uzņēmumus un pētniecības centrus, lai attīstītu inovatīvus risinājumus tādās jomās kā mākoņdatošana, mikroelektronika, enerģētika, veselība un mākslīgais intelekts.

Atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Bāliņa norādīja, ka 2024. gadā Latvijā darbojās 7355 IKT nozares uzņēmumi, kuros bija nodarbināti gandrīz 45 000 profesionāļu.

Nozare 2024. gadā nodokļos samaksāja 1,042 miljardus eiro, veidojot 7,1% no iekšzemes kopprodukta, turklāt bija viena no vadošajām eksporta nozarēm ar 1,51 miljarda eiro apjomu.

Kopējais IKT uzņēmumu apgrozījums bija 5,79 miljardi eiro. Savukārt 2025. gada pirmais un otrais ceturksnis liecina, ka IKT pakalpojumu eksports, salīdzinot ar 2024. gada attiecīgo periodu, pieauga par 20%.

LIKTA ir profesionāla nevalstiska organizācija, kas izveidota 1998. gadā un aptver visu Latvijas IKT nozari – informācijas tehnoloģiju un programmatūras jomu, telekomunikācijas un pakalpojumu sektoru.

LIKTA mērķis ir veicināt informācijas sabiedrības attīstību, IKT izglītības pilnveidi un nozares izaugsmi Latvijā.

LIKTA apvieno nozares organizācijas un uzņēmumus, kā arī individuālos biedrus un citas asociācijas.