Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš svētdien godināja Bardo, nosaucot viņu par 20. gadsimta leģendu, tomēr neapmeklēs viņas bēres, sacīja ziņu avots prezidenta birojā.

Bardo, kas svētdien nomira 91 gada vecumā, mūža nogalē izpelnījās kritiku par saviem pret imigrāciju vērstajiem uzskatiem un galēji labējo spēku atbalstīšanu. Viņai vairākas reizes tika piespriesti naudassodi par naida runu, tostarp pret musulmaņiem.

Pazīstamā dzīvnieku tiesību aizstāve Bardo atbalstīja Lepēnu, kad viņa kandidēja prezidenta vēlēšanās 2012. un 2017. gadā, nosaucot viņu par mūsdienu Žannu d’Arku, kura varētu izglābt valsti.

Prezidenta administrācija ir piedāvājusi Bardo ģimenei valsts cieņas apliecinājumu mirušajai aktrisei, bet nav saņēmusi atbildi uz šo piedāvājumu, piebilda ziņu avots Makrona birojā.

Konservatīvais politiķis Ēriks Sjoti ir aicinājis sarīkot nacionālas atvadas no Bardo, kādas 2018. gadā tika noorganizētas franču rokzvaigznei Džonijam Halidejam, bet kreiso nometnē daudzi ir pret šādu ideju.

Sociālistu partijas līderis Olivjē Fors bija pret, sevišķi tāpēc, ka Bardo “vairākas reizes bijusi notiesāta par rasismu”.

Bardo dzīvnieku fonds ir paziņojis, ka viņas bēres notiks 7. janvārī kādā Sentropēzas baznīcā. Pēc tam paredzēta privāta apbedīšana, bet fonds neizpauda, kur tā notiks.

Bardo dzīvoja Sentropēzā kopš 1958. gada, kad viņa šajā Franču Rivjēras pilsētā iegādājās māju. Savulaik viņa izteicās, ka vēlas tikt apglabāta savas mājas dārzā.

“Es labprātāk būtu tur, nevis Sentropēzas kapsētā, kur idiotu pūlis var sabojāt manu vecāku un vecvecāku kapus,” aktrise 2018. gadā sacīja laikrakstam “Le Monde”.

Sentropēzas mēre Silvija Sirī pavēstīja vietējiem medijiem, ka Bardo pēdējā griba ir tikusi ievērota, bet neminēja sīkākas detaļas.

Bardo ceturtais vīrs Bernārs d’Ormāls bija galēji labējā politiķa Žana Marī Lepēna padomnieks. Žana Marī Lepēna meita Marina vēlāk pārņēma viņa partijas vadību.