Uz augšu!

Minimālā alga šogad kāpusi no 740 uz 780 eiro. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024. gadā Latvijā minimālo vai mazāku algu saņēma ap 117,9 tūkstoši strādājošo.

Tāpat par 40 eiro palielinās ar ienākuma nodokli neapliekamais minimums, sasniedzot 550 eiro mēnesī, tādējādi palielinot strādājošo neto (pēc nodokļu nomaksas) ienākumus.

Nu jau būsim pieraduši, ka līdz ar jaunu gadu dabas resursu nodokļa likmes pieauguma dēļ mainās atkritumu apsaimniekošanas maksa. Uz augšu, protams!

Sākot ar šo gadu, beidzies iepriekš noteiktais valsts atbalsts elektrības sadales pakalpojumam, kas ietekmēs lielu daļu mājsaimniecību.

Rēķini kļūs lielāki, sākot no 20 centiem līdz 3,50 eiro (neskaitot PVN) – atkarībā no pieslēguma.

Aizsargātie elektroenerģijas lietotāji (trūcīgas vai maznodrošinātas personas, daudzbērnu ģimenes vai ģimenes, kuru aprūpē ir bērni ar invaliditāti, personas ar I invaliditātes grupu) varēs turpināt saņemt atbalstu no valsts budžeta līdzekļiem norēķiniem par elektroenerģiju 20–25 eiro apmērā.

No 1. janvāra mainījušās akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, naftas produktiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, tā sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumi) un tabakas aizstājējproduktiem, kā arī dabasgāzei.

Cigarešu paciņa nu kļuvusi dārgāka par aptuveni 60 centiem, bet benzīna un dīzeļdegvielas cenu nodokļu izmaiņas sadārdzina vismaz par trim centiem litrā,

tikmēr autogāzi – par septiņiem centiem litrā, informē Latvijas Tirgotāju asociācija, atzīmējot, ka tas ietekmē pārtikas un citu patēriņa preču cenas. Proti, degvielas cenu pieaugums par 5% izraisa patēriņa preču cenu kāpumu par 1%.

Alkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodokļa likmes mainīsies 1. martā, bet ar 1. jūliju līdz 2027. gada 30. jūnijam PVN samazināto likmi 12% apmērā piemēros dažiem pārtikas produktiem – maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām.

Atbalsts ģimenēm

Šogad vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts ir 600 eiro (iepriekš – 421,17 eiro). Savukārt bērna kopšanas pabalsts par bērnu vecumā līdz pusotram gadam – 298 eiro mēnesī (iepriekš – 171 eiro). Turpmāk to pārskatīs ik pēc diviem gadiem.

Ģimenes valsts pabalstu izmaksās arī par bērniem vecumā no 16 līdz 20 gadiem, kuri studē koledžā vai augstskolā pilna laika klātienē (iepriekš maksāja tikai, ja mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē).

Palielināsies atbalsts priekšlaikus dzimušo bērnu vecākiem.

Vecāku pabalsta periodā turpmāk ieskaitīs tikai dzemdību atvaļinājumu, bet vairs ne visu maternitātes periodu, tādējādi pagarinot vecāku pabalsta izmaksas periodu tiem vecākiem, kuriem bērns dzimis priekšlaicīgi, par periodu, par kuru bērns piedzimis pirms plānotā dzemdību termiņa.

Palielināts valsts izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs. Par bērnu līdz septiņu gadu vecumam tas ir 155 eiro mēnesī (iepriekš – 125 eiro), bet par bērnu no 7 līdz 18 gadu vecumam un pilngadīgām personām līdz 21 gada vecumam – 180 eiro mēnesī (iepriekš – 150 eiro).

Pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu tagad ir 390 eiro mēnesī par bērnu līdz 6 gadiem un 468 eiro par bērnu 7–17 gadu vecumā (iepriekš – 215 eiro un 258 eiro).

Savukārt atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu – 298 eiro mēnesī (iepriekš – 54,07 eiro), un to pārskatīs ik pēc diviem gadiem.

Audžuģimenēm atlīdzība par pienākumu pildīšanu nu ir 298 eiro mēnesī, un arī to pārskatīs ik pēc diviem gadiem.

Saglabāti esošie koeficienti par divu vai trīs bērnu aprūpi, kā arī būs papildu koeficienti par lielāka skaita bērnu aprūpi. Savukārt specializētajām audžuģimenēm atalgojums sasniedzis 1560 eiro mēnesī.

Papildus šogad pakāpeniski ieviesīs jaunus atbalsta pakalpojumus specializētajām audžuģimenēm, tostarp paredzēts atelpas brīdis, civiltiesiskā un veselības apdrošināšana.

Vienreizējā atlīdzība par bērna adopciju nu ir 2433 eiro (iepriekš – 1422,87 eiro), kā arī palielinās adopcijas pabalsts –

tas noteikts 195 eiro mēnesī par bērnu līdz 6 gadiem un 234 eiro par bērnu 7–17 gadu vecumā (iepriekš – attiecīgi 107,5 eiro un 129 eiro).

Atlīdzība par adoptējamā bērna aprūpi neatkarīgi no bērna vecuma – 70% no valstī vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas jeb 1041 eiro (līdz šim minimālais apmērs bija 171 eiro).

Ieguvumi senioriem

Minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze palielinājusies no 189 eiro līdz 213 eiro, cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības – no 226 eiro līdz 255 eiro.

Minimālo vecuma pensijas apmēru nosaka, piemērojot aprēķina bāzei koeficientu 1,2 un par katru stāža gadu, kas pārsniedz 20 gadus, apmēru palielina par 2% no aprēķina bāzes.

Tiks nodrošināts automātisks pensijas pārrēķins. Pirmais pārrēķins gaidāms 1. aprīlī un turpmāk ik gadu.

Turpināsies pakāpeniska piemaksu piešķiršanas atjaunošana par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim.

Šogad tās piešķirs iedzīvotājiem, kuri devās pensijā 2018., 2019. un 2020. gadā.

Mainās slieksnis

No 1. janvāra garantēto minimālo ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā ir 187 eiro (līdz šim – 166 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā – 131 eiro (līdz šim – 116 eiro).

Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā tagad ir 425 eiro (līdz šim – 377 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā – 298 eiro (līdz šim – 264  eiro).

Savukārt

maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa maksimālais apmērs pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā palielinājies līdz 680 eiro (līdz šim – 604 eiro),

pārējām personām mājsaimniecībā – 476 eiro (līdz šim – 423 eiro).

Pieaudzis arī minimālais atbalsts pilngadību sasniegušam bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes. Tas palielinājies līdz 187 eiro mēnesī (līdz šim – 166 eiro), jaunietim ar invaliditāti – līdz 255 eiro (līdz šim – 226 eiro).

Vienreizējs pabalsts patstāvīgas dzīves uzsākšanai pieaug līdz 340 eiro (līdz šim – 302 eiro), jaunietim ar invaliditāti – līdz 510 eiro (līdz šim – 453 eiro).

Vienreizējs pabalsts sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei paaugstināts līdz 1445 eiro (līdz šim – 1283 eiro).

Minimālās apgādnieka zaudējuma pensijas un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu apmērs katram bērnam no dzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai palielinās no 189 eiro līdz 213 eiro, personām ar invaliditāti no bērnības – no 226 eiro līdz 255 eiro.

Tāpat līdz ar jauno gadu pieauguši minimālo invaliditātes pensiju apmēri.

Aprēķina bāze palielinājusies no 189 eiro līdz 213 eiro, cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības – no 226 eiro līdz 255 eiro.

III invaliditātes grupas gadījumā invaliditātes pensija tiek noteikta invaliditātes pensijas aprēķina bāzes apmērā, savukārt, nosakot minimālo invaliditātes pensiju I un II invaliditātes grupas gadījumā, aprēķina bāzei tiek piemēroti koeficienti – I invaliditātes grupai 1,6, bet II invaliditātes grupai 1,4.

Palielinājies arī atlīdzības par darbspēju zaudējumu minimālais apmērs, kas nevar būt mazāks par attiecīgās invaliditātes grupas minimālo invaliditātes pensiju.

No 1. janvāra palielinājušies valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēri.

Pensijas vecumu sasniegušām personām tas ir 187 eiro mēnesī (līdz šim – 166 eiro), apgādnieka zaudējuma gadījumā bērniem līdz 7 gadu vecumam – 213 eiro mēnesī (līdz šim – 189 eiro), no 7 gadu vecuma – 255 eiro mēnesī (līdz šim – 226 eiro).

Pabalsta apmērs personām ar III invaliditātes grupu nu ir 187 eiro mēnesī (līdz šim – 166 eiro), savukārt cilvēkiem ar III invaliditātes grupu no bērnības– 213 eiro mēnesī (līdz šim – 189 eiro).

Pabalsts personām ar I un II invaliditātes grupu, tāpat kā līdz šim, būs atkarīgs no invaliditātes grupas smaguma pakāpes un nodarbinātības statusa –

nestrādājošajiem pabalsta saņēmējiem papildus piešķirs piemaksu.

Paplašināts sociāli apdrošināto personu loks, paredzot, ka par nestrādājošiem aizbildņiem no valsts pamatbudžeta veiks valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no 171 eiro summas pensiju, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai.

Savukārt nestrādājošiem vecākiem, kuri saņem bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu, obligātās iemaksas tiks veiktas no 413,43 eiro apmēra mēnesī (līdz šim – no 71,14 eiro).

Jaunumi veselības aprūpē

– Šogad plānots ieviest vairākus jaunumus un uzlabojumus valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem, informē Nacionālais veselības dienests.

– Sievietēm valsts apmaksās trīs apaugļošanas procedūras mēģinājumus (iepriekš – divus).

– Apmaksās jaunu pakalpojumu – embriju pirms implantācijas diagnostika.

– Visām riska grupas grūtniecēm ar izmainītiem pirmā trimestra analīžu rezultātiem, paaugstinātu trisomiju risku vai vecumu virs 35 gadiem būs pieejama valsts apmaksāta NIPT testa veikšana.

– Pilotprojekta “Vecmātes mājas vizīte” Rīgā un reģionos valsts apmaksātu pēcdzemdību aprūpi nodrošinās vairāk nekā 700 jaunajām māmiņām, lai pirmajās nedēļās pēc dzemdībām parūpētos par jaundzimušā veselību un sievietes emocionālo labbūtību. 

– Priekšlaikus dzimušajiem bērniem un zīdaiņiem, kuri vismaz piecas dienas ārstēti intensīvās terapijas nodaļā, kā arī bērniem ar citām konstatētām veselības problēmām, nodrošināta valsts apmaksāta dzirdes pārbaude, izmantojot dzirdes smadzeņu stumbra reakcijas tehnoloģiju.

– Izmaiņas arī ambulatoro pakalpojumu sniegšanā, uzlabojot bērniem valsts apmaksātu pakalpojumu pieejamību.

Turpmāk vairākās pakalpojumu programmās valsts finansējums bērniem un pieaugušajiem jāplāno atsevišķi, līdz ar to ārstniecības iestādēm būs jāuztur divas rindas – bērnu un pieaugušo.

Bērniem plānotās kvotas nevarēs izmantot pieaugušajiem pacientiem.

– Lai mazinātu sirds un asinsvadu slimību risku, bērniem vecumā no 5 līdz 11 gadiem turpmāk būs apmaksāti profilaktiski laboratoriskie izmeklējumi, nodrošinot zema blīvuma holesterīna, kopējā holesterīna un glikozes līmeņa noteikšanu tukšā dūšā.

– Lai uzlabotu briļļu pieejamību bērniem reģionos, noteiktās reģionālajās slimnīcās varēs saņemt valsts apmaksātas speciālista konsultācijas izmeklējumus un arī brilles.

Iepriekš ar šo mērķi vecākiem un bērniem bija jādodas uz Rīgu, Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu.

– Uzlabota valsts apmaksātu psihiatra pakalpojumu pieejamība digitālā vidē.

– No 2026. gada 1. jūlija plānots uzsākt ambulatoru uztura speciālistu konsultāciju apmaksu pieaugušajiem pacientiem ar hroniskām slimībām un aptaukošanos.

– Pateicoties valdības piešķirtajam papildu finansējumam valsts apmaksātu paliatīvās aprūpes mobilo komandu pakalpojuma nodrošināšanai pacienta dzīvesvietā, tiks uzlabota pakalpojuma pieejamība pacientiem ar ierobežotu dzīvildzi un smagu slimības gaitu, kā arī augstu nepieciešamās aprūpes intensitāti.

– Paplašināta elpošanas atbalsta ierīču pieejamība augstas prioritātes pacientiem un pacientiem, kuriem nav apdraudētas dzīvībai vitālas funkcijas un pakalpojumu nepieciešams nodrošināt līdz 10 stundām diennaktī, bet ir zems funkcionēšanas līmenis, tiks nodrošināta BiPAP ierīces noma.

– Plānots, ka slimnīcu stacionāros, kuros veic plānveida lielo locītavu endoprotezēšanu, šo pakalpojumu pacienti varēs veikt arī kā daļēji apmaksātu, proti, pacientam būs iespēja saņemt pakalpojumu ātrāk, sedzot 50% izmaksu par operāciju un endoprotēzi.

Pacientiem, kuri izvēlēsies šo iespēju, veidos atsevišķa pieraksta rindu, vienlaikus neierobežojot iespēju pierakstīties arī rindā uz 100% valsts apmaksātu operāciju.

Šī kārtība stāsies spēkā no 1. jūlija, ja tiks apstiprināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos.

– No 2026. gada vidus valsts segs aptiekas farmaceita pakalpojuma maksu, kas šobrīd ir 75 centi, recepšu zālēm, kuru cena nepārsniedz 10 eiro, savukārt cilvēki ar I grupas invaliditāti no farmaceita pakalpojuma maksas tiks atbrīvoti pilnībā.

– Vēl viens nozīmīgs jaunums attiecas uz zāļu pieejamības nodrošināšanu grūtniecēm.

Venozu komplikāciju gadījumā un citu klasificētu slimību gadījumā (kas sarežģī grūtniecību, dzemdības un pēcdzemdību periodu) Kompensējamo zāļu sarakstā esošajiem medikamentiem ar šīm diagnozēm tiek palielināts valsts kompensācijas apmērs no 75 uz 100%.

Vienlaikus plānots iekļaut jaunus, dzelzi saturošus medikamentus.

– Plānots uzlabot medikamentu pieejamību bērniem, paplašinot kompensācijas nosacījumus atsevišķiem medikamentiem, kurus valsts jau kompensē, gan arī iekļaujot jaunus inovatīvus, izmaksu efektīvus medikamentus.

Citas izmaiņas

– No 1. janvāra augsta inficēšanās riska skaistumkopšanas pakalpojumus drīkst sniegt tikai sertificētas ārstniecības personas.

Tāpat šos pakalpojumus vairs nevarēs sniegt, uzņemot klientu savās mājās vai dodoties uz mājām pie klienta.

– Nodeva par pases izsniegšanu 10 darbdienu laikā tagad ir 50 eiro, bet par izsniegšanu divu darbdienu laikā – 75 eiro.

Personas apliecība jeb eID karte (izsniegšana 10 darbdienu laikā) nu izmaksā 30 eiro, savukārt divu darbdienu laikā – 45 eiro.

Saglabājas visi līdzšinējie valsts nodevu atvieglojumi par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu bērniem un jauniešiem līdz 20 gadu vecumam, pensionāriem, personām ar I vai II grupas invaliditāti.

– Vairs nav nepieciešama nekāda būvniecības ieceres dokumentācija mazas ēkas (līdz 25 m²) jaunai būvniecībai vai novietošanai ciemos un lauku teritorijās (izņemot valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijas), nedz arī mazas ēkas jaunai būvniecībai vai novietošanai pilsētā zemes gabalā, kurā atļauta viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas būvniecība (izņemot valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijas).

– Eiropas Savienības dalībvalstu finanšu ministri vienojās no 2026. gada 1. jūlija ieviest 3 eiro nodevu zemu vērtību sūtījumiem, kas ik gadu nonāk bloka dalībvalstīs, galvenokārt no Ķīnas (“AliExpress”, “Shein”, “Temu”).

Patēriņu cenas augs lēnāk

Līva Zorgenfreija, “Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā

“Swedbank” prognozē, ka arī 2026. gadā turpināsies ekonomikas atkopšanās – IKP pieaugums tiek lēsts 2,3% apmērā.

2025. gada otrajā pusē beidzot sāka atgūties privātais patēriņš, un

paredzam, ka mājsaimniecību tēriņi balstīs ekonomiku arī 2026. gadā.

Salīdzinot ar 2025. gadu, algas augs vien nedaudz lēnāk, bet inflācija būs mērenāka (3%), savukārt darba tirgus saglabāsies noturīgs, un bezdarbs mazināsies.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteikto procentu likmju straujā krituma laiks ir noslēdzies, bet kāpumu ECB likmēs 2026. gadā negaidām.

Līdz ar to arī mūsu aizņēmējiem svarīgais Euribor visdrīzāk saglabāsies samērā tuvu esošajam līmenim, kas ir būtiski zemāks nekā pirms gada. Tas nozīmē, ka

kreditēšanā gaidām tālāku pieaugumu, kaut arī mazāk strauju, nekā vērots 2025. gadā.

Ekonomiku šogad turpinās balstīt valsts sektors – budžeta deficīts būs lielāks nekā 2025. gadā, un gan valdības patēriņš, gan investīcijas augs.

Liela neskaidrība ir par eksporta iespējām.

No vienas puses – šobrīd apstrādes rūpniecībā redzams straujš kāpums, eksporta pasūtījumi tuvākajiem mēnešiem aug, un daudzās mūsu partnervalstīs izaugsme solās būt straujāka nekā 2025. gadā.

No otras – pilnu tarifu efektu uz Latvijas un Eiropas eksportu un izaugsmi vēl tikai redzēsim, neskaidrības līmenis joprojām ir augsts, un ar pasaules tirdzniecību un ģeopolitisko situāciju saistīto risku netrūkst. 

Patēriņa cenas 2026. gadā augs lēnāk nekā 2025. gadā pieredzētie 3,8%.

Pasaules naftas un gāzes cenas ir samērā zemas, globālās pārtikas cenas pakāpeniski sarūk, un eiro kurss ir spēcīgs – tas viss palīdzēs piebremzēt inflāciju 2026. gadā.

Kafijas cenas pasaulē gan joprojām ir tuvu rekorda līmenim, kas nozīmē, ka vēl kādu laiku kafija arī Latvijā būs samērā dārga.

Pārtikas cenas Latvijā 2026. gadā piebremzēs PVN samazinājums atsevišķiem pārtikas produktiem.

Kopumā prognozējam, ka pārtikas cenas 2026. gadā augs līdzīgā tempā kā kopējā inflācija, tātad – krietni lēnāk nekā 2025. gadā.

Es domāju tā: kādi ir jūsu plāni šim gadam?

Agris Rusiņš, pensionārs:

– Viena iecere varētu būt tāda – tikt vaļā no kurmjiem! Dzīvoju laukos Otaņķu pusē, un tas ir šausmīgi, ko tie kurmji dara. Simtiem rakumu!

Vēl ir problēma, ka blakus ir liels kanāls un tas pilns ar bebriem. Ūdens ceļas augšā, mežs un lauki noplūst.

Kristīne Žuka, personāla komandas vadītāja:

– Vēl nezinu! Vienmēr jau gribas, lai jaunais gads ir labāks par iepriekšējo. Lai ir vairāk naudas, lai varētu biežāk ceļot. Galvenais, lai abiem maniem bērniem būtu viss kārtībā!

Aija, juriste:

– Plāns jaunajam gadam? Izdzīvot! (Smejas.) Jau zinu, ka 2026. gada vasarā došos ceļojumā uz Vāciju. Mana šī gada apņemšanās ir turēties pie labas veselības.

Nauris, strādā ražošanas sfērā:

– Īpaši nekādu plānu nav. Strādāt! Taču jaunajā gadā vēlos pabeigt autoskolu un iegūt tiesības. Gribas arī kaut kur izbraukt, paceļot, kaut ko jaunu ieraudzīt.

Dzintra, strādā izglītības jomā:

– Mans plāns ir turpināt iesākto – strādāt, doties ceļojumos. Gribētu aizbraukt uz Portugāli, taču tas nav akmenī kalts – pagaidām vien tikai nodoms. Nekādu Jaunā gada apņemšanos man nav.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.