Francijas, Lielbritānijas, Vācijas, Itālijas, Polijas un Spānijas, kā arī Dānijas līderi uzsvēra, ka suverenitāte, teritoriālā integritāte un robežu neaizskaramība ir universāli principi, ko viņi nepārstās aizstāvēt.

Vašingtonas militārā iejaukšanās Venecuēlā ir saasinājusi bažas par Trampa nodomiem attiecībā uz Grenlandi, kur ir plašas neapgūtas retzemju metālu rezerves un polārā ledus kušanas procesā varētu pavērties jauni kuģošanas ceļi.

Grenlande ir Dānijas Karalistes daļa, taču tā ir lielā mērā autonoma un nav Eiropas Savienības sastāvā.

Svētdien ASV prezidents izteicās, ka “par Grenlandi mēs uztrauksimies pēc aptuveni diviem mēnešiem”.

Eiropas līderu kopīgajā paziņojumā teikts, ka “Arktikas drošība joprojām ir svarīga Eiropas prioritāte, un tā ir ļoti svarīga starptautiskajai un transatlantiskajai drošībai”.

“NATO ir skaidri norādījusi, ka Arktikas reģions ir prioritāte, un Eiropas sabiedrotie ir pastiprinājuši savu darbību. (..) Mēs un daudzi citi sabiedrotie esam palielinājuši savu klātbūtni, aktivitātes un ieguldījumus, lai garantētu Arktikas drošību un atturētu pretiniekus,” teikts paziņojumā.

Eiropas valstu līderi uzsvēra, ka Dānija, tostarp Grenlande, ir NATO sastāvā.

“Tāpēc drošība Arktikā ir jāpanāk kolektīvi, kopā ar NATO sabiedrotajiem, tostarp Savienotajām Valstīm, ievērojot ANO Statūtu principus, tostarp suverenitāti, teritoriālo integritāti un robežu neaizskaramību.

Tie ir universāli principi, un mēs nepārstāsim tos aizstāvēt,” uzsvērts paziņojumā, ko parakstījuši Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers, Dānijas premjerministre Mete Frederiksena, Francijas prezidents Emanuels Makrons, Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, Itālijas premjerministre Džordža Meloni, Polijas premjerministrs Donalds Tusks un Spānijas premjerministrs Pedro Sančess.

Viņi piebilda, ka ASV ir “būtisks partneris šajos centienos”.

“Grenlande pieder tās iedzīvotājiem. Dānijai un Grenlandei, un tikai tām, ir jālemj par jautājumiem, kas attiecas uz Dāniju un Grenlandi,” uzsvērts kopīgajā paziņojumā.