Eimss 31 gadu strādāja CIP kā pretizlūkošanas analītiķis. Viņš kopā ar sievu Rosario tika notiesāts par to, ka no 1985. līdz 1993. gadam par vairāk nekā 2,5 miljoniem ASV dolāru pārdeva valsts noslēpumus Maskavai, kompromitējot slepenas misijas. Šīs rīcības dēļ gāja bojā apmēram 10 dubultaģenti.

Eimss bija CIP pretizlūkošanas grupas padomju nodaļas vadītājs un nodeva Kremlim desmitiem PSRS un Krievijas pilsoņu vārdus, kuri spiegoja ASV labā.

Eimsu pāris turēja naudu Šveices banku kontos, brauca ar “Jaguāru” un uzkrāja kredītkaršu rēķinos līdz 50 000 dolāru gadā, līdz viņu izšķērdīgais dzīvesveids radīja aizdomas.

Saskaņā ar federālo prokuroru teikto Eimss spiegoja Padomju Savienības un pēc tam Krievijas labā, līdz 1994. gadā tika atmaskots.

Paļaujoties uz Eimsa viltus informāciju, CIP amatpersonas vairākkārt dezinformēja ASV prezidentus Ronaldu Reiganu un Džordžu Bušu vecāko, kā ar citas augstākās amatpersonas par PSRS militārajām spējām un citām stratēģiskām detaļām.

Eimsa tiesāšana uzkurināja saspīlējumu starp Vašingtonu un Maskavu. Eimsa skandāla dēļ atkāpās no amata toreizējais CIP direktors Džeimss Vūlsijs, kurš bija atteicies atlaist vai pazemināt amatos savus kolēģus saistībā ar šo skandālu.

Toreizējais ASV prezidents Bils Klintons nosauca Eimsa lietu par “ļoti nopietnu” un pieļāva iespēju, ka tā var kaitēt attiecībām ar Krieviju. Kremlis centās parādīt šo incidentu kā mazsvarīgu, un kāds Krievijas diplomāts nosauca amerikāņus par “galēji emocionāliem”.

Baltais nams izraidīja Krievijas diplomātu Aleksandru Lisenko, kurš tika apsūdzēts sakaros ar Eimsu, bet kuru Krievija atteicās atsaukt.