“Rietumvalstu militāro vienību, militāro objektu, noliktavu un citas infrastruktūras izvietošana Ukrainas teritorijā tiks kvalificēta kā ārvalstu intervence,” pauda Zaharova.

Šie objekti “tiks uzskatīti par likumīgiem Krievijas Federācijas bruņoto spēku kaujas mērķiem”, norādīja ministrijas pārstāve.

Tiesa, Ukrainas sabiedroto labas gribas koalīcijas valstis paredz starptautiskā kontingenta izvietošanu Ukrainā pēc tam, kad būs panākta vienošanās ar Krieviju par uguns pārtraukšanu, nevis lai piedalītos karadarbībā.

Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā tas nav minēts.

Britu laikraksts “The Times” ceturtdien vēsta, ka Lielbritānija un Francija vēlas nosūtīt uz Ukrainu līdz 15 000 karavīru, kas ir daudz mazāk, nekā iepriekš lēsts.

Izdevums norāda, ka pat 7500 militārpersonu nodrošināšana šai misijai Londonai būs izaicinājums.

ASV un vairākas Eiropas valstis ir atteikušās sūtīt savus karavīrus uz Ukrainu.

Drošības garantijas ir galvenais nosacījums, lai Ukraina varētu parakstīt vienošanos par mieru, pamatojoties uz ASV priekšlikumiem.

Maskava ir vairākkārt paziņojusi, ka Rietumu militārā personāla izvietošana Ukrainā ir nepieņemama.

ASV pārstāvji, kā iepriekš ziņoja mediji, uzsver, ka, viņuprāt, Krievija galu galā varētu tam piekrist kompromisa ietvaros.

Maskavai svarīgāks ir jautājums par kontroli pār teritorijām, jo īpaši Doneckas apgabalu.