liepajniekiem.lv
Ziemas idille gan nāk komplektā ar ko mazāk patīkamu – pilniem stāvlaukumiem un sastrēgumiem. Tomēr Bernāti nav vienīgā vieta, kur brīvdienās baudīt ziemas priekus.
Sastrēgumam jāgatavojas
“Ļoti var just, ka cilvēki sniegotajās dienās brauc biežāk, it īpaši sestdienās, svētdienās. Pagājušajā svētdienā te bija ļoti liels sastrēgums. Visi stāvlaukumi pilni, ceļa mala līdz pat jūrai – ar mašīnām kā nosēta.
Sastrēgums radās tāpēc, ka auto uz ceļa nevarēja izmainīties, lai tiktu ārā. Bija traki,”
stāsta kafejnīcas “Bernātu dzintariņš” darbiniece Inga Otaņķe.
Lielākoties ļaudis braucot pastaigāties, kāds slēpot, bet, ja ierodas ar bērniem, tad ar kamaniņām dodas uz kalniņiem.
Pēc dienas svaigā gaisā katrs sasildās, kā nu prot, – “Bernātu dzintariņā” vai rokas pasilda, cepot desiņas līdzi paņemtos mazos grilos, zina I. Otaņķe.
Līdz šim Bernātu viesi bijuši kārtīgi, kafejnīcā neviens nav novērojis, ka kāds darītu ko neatļautu, piegružotu vidi vai izbraukātu takas.
“Visi uzvedas solīdi. Aiz sevis savāc, atrod atkritumu tvertnes un nevajadzīgo tur izmet. Cilvēki ir jauki, pieklājīgi. Viss ir tā, kā tam jābūt, sūdzēties nevar!”
I. Otaņķe lēš, ka arī šajās brīvdienās interese varētu būt tikpat liela, ja ne lielāka.
“Mums šeit ir lielāki mīnusi, sniegs skaisti turas, pašlaik arī spīd saulīte,” viņa norāda, ka cilvēkus Bernātos var manīt arī darbdienu pēcpusdienās.
Ar to, ka automašīnu tur būs daudz, esot jārēķinās, bet kopumā Inga atzīst, ka Bernāti tiešām ir pasakaina vieta, kur pavadīt brīvdienas.
“Un, protams, jāsaģērbjas silti, silti!
Jo, ja gribēsies kādu karstu dzērienu, var sanākt stāvēt garā rindā,” viņa piebilst.
“Bernātu dzintariņš” pagājušās nedēļas nogalē bijis pārpildīts, bijis grūti tikt pie galdiņa, vietas pie letes, siltas tējas.
Tas gan, iespējams, saistīts ar to, ka bija vienīgā Bernātos atvērtā kafejnīca. Šosestdien durvis pēc svētku brīvdienām vērs arī Bernātu kafejnīca “Paviljons”.
Neskatoties uz cilvēku un automašīnu drūzmu,
sūdzības par sabiedriskās kārtības traucēšanu pašvaldības policijas Nīcas iecirknī nav saņemtas.
Neviens cilvēks nav vērsies pēc palīdzības, pastāsta inspektors Silvers Kristers Veiss.
Viņš atceras, ka agrākos gados tajās dienās, kad sabrauc daudz cilvēku, ir bijis, ka mašīnas iebrauc grāvī, tad policisti palīdzējuši ar evakuatoru telefona numuriem.
“Kad liela mašīnu plūsma uz Pusēnu kalnu, auto mēģina izmainīties, stumjas atpakaļgaitā, nepaskatās, kur brauc, un nonāk grāvī. Pirms diviem gadiem tādi gadījumi bija.”
Priekulē sava slidotava
Atpūtnieku iecienītās vietas ziemā ir gan Bernāti, gan Jūrmalciemā Pūsēnu kalns, arī Tīklu mājas apkārtne, tāpat cilvēki redzami dabas parkos.
Taču ir vēl daudz citu vietu, kurās nedēļas nogalē baudīt atpūtu.
Priekulē ziemas priekus var baudīt uz ledus – āra slidotavā, kas vietējiem kļuvusi par iemīļotu tradīciju. Novada Sporta pārvaldes Priekules nodaļas vadītājs Mārtiņš Mikāls pastāsta, ka
āra slidotavu, ja laikapstākļi to atļauj, iekārto jau aptuveni 10 gadus.
“Mums tur ir apgaismojums dienas tumšajam laikam, arī borti, lai var spēlēt hokeju. Interese no vietējiem ir ļoti liela. Protams, kad tajās pirmajās dienās visi kārtīgi izslidojušies, pēc tam jau nāk mazāk. Bet tā jau ir tāda sena kopienas tradīcija, jo kādreiz šāda āra slidotava bija pie bijušās skolas. Tagad ir pie kultūras nama Peldu ielā 1.”
Pirmie ceturtdienas vakarā pēc ledus testēšanas izslidojušies vietējie jaunieši. M. Mikāls teic, ka puiši pārsvarā ir tie, kas izmanto iespēju uzspēlēt hokeju.
Slidu nomu gan uz vietas tur nepiedāvā. M. Mikāls vien zina, ka ar gadiem pāris slidu pāru Priekules Sporta centrā ir sakrāti, taču labāk slidas nodrošināt pašiem.
“Pēdējos gados cenšamies sarīkot arī nelielu ballīti, sezonas atklāšanas pasākumu, kopīgu vakaru uz ledus –
ieslēdzam mūziku, iekurinām ugunskuru, kāds izcep desiņas. Domāju, ka to darīsim arī šosestdien, bet precīzākai informācijai jāseko līdzi Priekules Sporta centra sociālajos tīklos. Tur mēģināsim izlikt arī aptuveno grafiku, kad ledus paredzēts hokejam, bet kad – slidošanai.”
Gan ar moto, gan ar zirgu
“Brauciet uz Ulmales trasi!” Gints Uzars aicina pavadīt laiku un atpūsties Sakas pagastā viņa mototrasē, kas ir labi sakārtota lietošanai.
Īpašnieks atgādina, ka motobraucējiem par tās izmantošanu jāsamaksā, bet slēpotāji drīkst to lietot par velti.
Ar ko jārēķinās cilvēkiem, kuri plāno aizbraukt uz Rīgas zoodārza filiāli “Cīruļi” Kalvenē?
“Ir liels sniegs. Takas gan iztīrītas, bet dzīvnieki turas pamatā pie savām barotavām un daudz nestaigā, jo ir arī diezgan liels aukstums,”
saka filiāles vadītājs Arnis Bergmanis.
“Ir plēsīgie putni, vilks, lūši. Pa āru dzīvojas Ungārijas stepju govis, kiangi, lamām un alpakām nekas nekait, mājas jaki arī jūtas diezgan omulīgi, bet pekari nenāk laukā, sēž savā siltajā telpā.”
Visos aplokos dzīvniekiem ir pakaisīts, ir, kur uzgulties, un šis laiks tiem esot pat labāks, nekā, kad bija, A. Bergmaņa vārdiem, hroniskais rudens, kad visi nominās pa dubļiem, izmīdīja pie barotavām.
Pagājušās nedēļas beigās, kad Bernāti bija atbraucēju pilni, Kalvenē tūristus neredzēja, savukārt vietējie iedzīvotāji bija “iesniguši”.
“2. janvārī nācām uz darbu iekšā kājām, jo ceļš nebija tīrīts un mašīnas nevarēja pa sniegu pabraukt.
Zoodārza teritorija bija tā piesnigusi, ka varējām iztīrīt vien tik daudz, lai kopēji pārvietotos un aizgādātu barību. Tikai pirmdien, otrdien sākām kārtīgi tīrīt,” “Cīruļu” pārstāvis bažījas par laika prognozēm, kas solot puteni.
“Ja tas būs, tad atkal nevarēs nekur tikt. Ar ceļa kopšanu ir problēmas, bet skaidrs, ka visur reizē nevar iztīrīt. Pirms gadiem bija normāli – līdz pulksten astoņiem rītā ceļš bija izšķūrēts, cilvēki tika uz darbu, bet pēdējos gados ir, kā ir.”
Pa ceļu, kurš nogriežas no Rīgas šosejas un aizved līdz “Cīruļiem”, skolēnu autobuss nekursē, tāpēc tas arī nav starp tiem, kurus pagastā iztīra pirmos.
Ja nebūs pārāk auksts, var sēsties zirgu kamanās.
Tādu vizināšanos piedāvā “Stiebriņos” Virgas pagasta Paplakā. Saimniece Dzintra Blūma labprāt uzņems tūristus. Segas, ko uzsegt uz kājām brauciena laikā, viņai ir un nav jāņem līdzi, taču ciemiņiem jāapģērbjas silti.
“Un vēl viena lieta – nevar jau no ārpuses sasildīties, uguntiņai jābūt cilvēkā iekšā,” Dz. Blūma ar to domā cilvēku dvēseliskumu, emocijas, aizrautību, gatavību dažādiem iespaidiem. Aukstumā sarāvies cilvēks noslāpē iekšējo liesmiņu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
