Lūgums Ukrainai iesniegts atbilstoši 1970. gada Eiropas Padomes konvencijai par kriminālspriedumu starptautisko spēkā esamību. Lūgumam pievienoti visi Viļņas apgabaltiesas sagatavotie juridiskie dokumenti.

Radkevičs tika atzīts par vainīgu kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci, kas izdarīti Padomju Savienības agresijas laikā pret Lietuvu.

“13. janvāra noziegumiem nav piemērojams noilgums. Tiesu atzītajiem vainīgajiem ir jāizcieš sods neatkarīgi no viņu pilsonības vai dzīvesvietas,” uzsvēra tieslietu ministre Rita Tamašuniene, piebilstot, ka Lietuva cer uz “konstruktīvu un principiālu sadarbību” ar Ukrainu.

Lietuvas mediji 2023. gadā ziņoja, ka Radkevičs cīnījās Ukrainas pusē pret Krieviju, kas 2022. gada februārī iebruka viņa valstī.

Tagad 55 gadus vecajam Radkevičam 1991. gada janvāra notikumu laikā bija 23 gadi. Viļņas apgabaltiesa sākotnēji viņam aizmuguriski piesprieda četru gadu cietumsodu par tanka vadīšanu uzbrukumā pie Viļņas Preses nama. Vēlāk sods tika samazināts līdz pusotram gadam.

Viņš tika notiesāts saskaņā ar pieciem Kriminālkodeksa pantiem, kas attiecas uz starptautiskajās tiesībās aizliegtiem noziegumiem, tostarp uzbrukumiem civiliedzīvotājiem un aizliegtu kara līdzekļu izmantošanu.

Saskaņā ar lietas materiāliem 1991. gada 11. janvārī padomju karavīri, bruņojušies ar automātiem un ložmetējiem, iebiedēja civiliedzīvotājus, kuri pretojās pie Preses nama, sitot viņus ar dūrēm.

Turklāt padomju karavīri, kas ieradās tankos, arī tanka vadītājs-mehāniķis Radkevičs, izvietojās Preses nama priekšā un uzsāka jaunu uzbrukumu ēkai. Tika izšautas salūta patronas, un apmēram 50 civiliedzīvotāji guva akustiskus un citus ievainojumus.

Radkevičs 2021. gadā tika aizturēts Grieķijā saskaņā ar Lietuvas izdotu orderi, bet valsts Augstākā tiesa nolēma neizdot viņu.

Viļņas apgabaltiesa 2019. gada 27. martā atzina par vainīgiem kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci 67 apsūdzētos, tai skaitā augstas toreizējās Padomju Savienības Komunistiskās partijas, Aizsardzības un Iekšlietu ministriju, Valsts drošības komitejas un to militarizēto struktūrvienību amatpersonas.

Klātienē tika tiesāti tikai divi apsūdzētie – Krievijas pilsoņi, bijušie padomju virsnieki Jurijs Meļs un Genadijs Ivanovs, jo pārējie apsūdzētie slēpjas Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā, un viņus tiesas zālē pārstāvēja Lietuvas valsts iecelti advokāti.

Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990. gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991. gada 13. janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās.

No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, tika nodarīts smags kaitējums 31 cilvēka veselībai un kopumā cieta vairāk nekā tūkstotis cilvēku. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt parlamenta ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.