Iedzīvotājiem pašiem jārūpējas, lai atkritumi konteinerā nesasalst
“Lasiet līgumu!” tādu atbildi no atkritumu apsaimniekotāja “Eco Baltia vide” saņēmis privātmājā dzīvojošs karostnieks, kura uz ielas izstumto sadzīves atkritumu konteineru iztukšoja vien daļēji, jo daļa gružu bija piesaluši.
liepajniekiem.lv
Pieturoties salam, ar šo problēmu ik ziemu saskaras daudzi iedzīvotāji. Ieteikumi ir, taču notikušai situācijai risinājuma īsti nav.
Pēc karostnieka teiktā, gružu izvedējs atbrauc, paceļ konteineru, izber un noliek vietā.
“Iestumju atpakaļ sētā un skatos – puse atkritumu ir iekšā, jo piesaluši. Zvanīju, jautāju, bet
man atbildēja, lai lasot līgumu, kur teikts, ka atkritumu piesalšana ir saimnieka problēma; lai ziemā turot konteineru mājā,”
pastāsta vīrietis.
Viņš pieļauj, ka atkritumu izvedējiem pašlaik nav atļauts pilnīgai iztukšošanai pakratīt konteinerus, kā to dara vasarā, jo salā tie var plaisāt.
“Kā lai nodrošinu, ka atkritumi nepiesalst, ja konteiners ir jānoliek uz ielas, kur tas stāv salā? Un kāpēc iekasē pilnu maksu, ja neizved visu konteinera saturu?” jautā iedzīvotājs.
“Eco Baltia vide” Liepājas filiāles vadītājs Ivo Skripko klāsta, ka sadzīves atkritumi vai bioatkritumi var piesalt pie konteinera sienām, īpaši, ja tur nonāk šķidrumi vai mitrs saturs, līdz ar to nav iespējams pilnībā iztukšot konteineru.
“Ziemas periodā būtiska nozīme ir arī iedzīvotāju rīcībai, lai mazinātu atkritumu piesalšanas risku,”
viņš uzsver.
Ieteikumi ir neizmest konteinerā šķidrumus (piemēram, mērces, kompota atlikumus, zupas u.tml.), jo tie sasalst visātrāk.
Jāpieskata, lai tvertnes vāks ir ciet un tur nenonāk ūdens un sniegs.
Bioatkritumus ziemā labāk ievietot bioloģiski noārdāmos maisiņos vai papīra iepakojumā, bet lielajā konteinerā ieklāt pārstrādes prasībām atbilstošu maisu.
Ēdiena pārpalikumus pirms izmešanas vēlams atdzesēt uz balkona, pagrabā vai ārā, lai tie pielāgotos apkārtējai temperatūrai, pirms tiek izmesti konteinerā.
Savukārt
atkritumu izvešanas kārtību un nosacījumus reglamentē pašvaldības saistošie noteikumi, pēc kuriem darbojas atkritumu apsaimniekošanas operatori.
I. Skripko norāda, ka šobrīd Latvijā nav vienota modeļa, kā tiek aprēķināta atkritumu apsaimniekošanas maksa. To nosaka katra pašvaldība, iekļaujot nosacījumus savā iepirkuma dokumentācijā.
Izplatītākā pieeja, kas spēkā arī visur Liepājā, ir maksa par konteinera kubatūru un noteiktu izvešanas biežumu.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.