Grozījumus iesniedza deputāti Kaspars Briškens (P), Antoņina Ņenaševa (P), Atis Labucis (JV), Zane Skujiņa-Rubene (JV), Leila Rasima (P), Anna Rancāne (JV), Jānis Zariņš (JV), Gatis Liepiņš (JV), Ramona Petraviča (LPV), Maija Armaņeva (LPV), Skaidrīte Ābrama un Jana Simanovska (P).

Balsojumā par izmaiņām nobalsoja 31 deputāts pārsvarā no “Jaunās vienotības” un “Progresīvajiem” un pa kādam pārstāvim no citām frakcijām, bet pret bija 27 un atturējās vēl 16 deputāti, līdz ar to iecere tika noraidīta.

Bijušais par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Briškens, dodoties ziņot par likumprojektu, saņēma aizrādījumus no Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) par to, ka viņš pārkāpjot Saeimas kārtības rulli un pauž personīgo viedokli, aicinot likumprojektu atbalstīt, nevis komisijas viedokli, kas likumprojektu noraidīja.

Mieriņa aicināja Briškenu savu viedokli paust debatēs.

Saeimas deputāti Jānis Grasbergs (NA) un Armands Krauze (ZZS) pauda, ka viņi likumprojektu nevar atbalstīt, jo “nozare pati iet uz to, lai aizliegtu dējējvistu turēšanu sprostos”.

Grasbergs sprieda, ka jāļauj nozarei “pašai kārtoties un pārveidoties”, kā arī cilvēkiem izdarīt savu izvēli veikalu plauktos.

Savukārt deputāte Simanovska debatēs sacīja, ka dzīvnieki ir dzīvas būtnes, līdz ar to ir jānodrošina tādi apstākļi, kas atbilst viņu sugas vajadzībām un neveicina ciešanas.

Viņa norādīja, ka likums ir vēstījums, ko Saeima nodod uzņēmējiem.

Nosakot šādu aizliegumu, uzņēmējiem jau investīciju plānošanas brīdī tiktu skaidri norādīts, kādā virzienā turpmāk jāattīstās.

Deputāts Ingmārs Līdaka (AS) savukārt atrunājās, ka priekšvēlēšanu laiks neesot īstais laiks, lai vērtu vaļā Dzīvnieku aizsardzības likumu.

Kā vēstīts, grozījumi paredzēja atteikties no dējējvistu turēšanas sprostu sistēmās, nosakot par minimālo labturības standartu olu ražošanā vistu turēšanu kūtīs vai citās bezsprostu sistēmās.

Likumprojekts neparedz aizliegt olu ražošanu kā tādu, bet gan mainīt piemērojamās labturības prasības, pauž izmaiņu autori.

Likumprojekta ekonomiskajā pamatojumā spriests, ka aizliegums ar pārejas periodu tieši skartu salīdzinoši nelielu nozares daļu – aptuveni 6% no dējējvistu novietņu kapacitātes, jo lielākie olu ražotāji uzsākuši vai plāno pabeigt pāreju uz bezsprostu sistēmām vēl pirms 2030. gada.

Pārejas laikā paredzēts izmantot esošos valsts un Eiropas Savienības atbalsta instrumentus investīcijām labturības uzlabošanā.

Grozījumu autori uzsver, ka pārejas periods kalpotu kā kompensējošs mehānisms uzņēmumiem, vienlaikus nostiprinot jau notiekošās tirgus izmaiņas un sabiedrības pieprasījumu pēc humānākiem dzīvnieku turēšanas apstākļiem.

Pirms lemšanas par grozījumiem ceturtdien pie Saeimas notika dzīvnieku aizsardzības organizācijas “Dzīvnieku brīvība” rīkots pikets dējējvistu sprostu aizliegumam Latvijā.

Tāpat arī sestdien, 6. jūnijā, Rīgas centrā norisinājās dzīvnieku aizsardzībai veltīts gājiens “Par dzīvniekiem: brīvību vistām!”.

Jau vēstīts, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 27. maijā pirmajā lasījumā neatbalstīja grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz aizliegt dējējvistu turēšanu sprostos, nosakot pārejas periodu līdz 2032. gadam.

Tobrīdējais komisijas priekšsēdētājs Briškens skaidroja, ka komisijas sēdē izskanējusi pretestība no vairākām lauksaimniecības un nozares organizācijām, tostarp biedrības “Zemnieku saeima”.

Briškens atzina, ka nesaredzēja skaidru pretargumentāciju, jo nozare Latvijā, kā arī Eiropas tirgū kopumā pati jau iet virzienā, lai atteiktos no dējējvistu turēšanas sprostos, turklāt likumprojekts piedāvā piecu gadu “pārkārtošanās termiņu”.

Jau vēstīts, ka dējējvistu turēšanas sprostos aizliegums ar pārejas periodu līdz 2030. gadam Latvijā būtiski neietekmētu olu cenas, patēriņu un nodokļu ieņēmumus, vienlaikus skarot tikai nelielu daļu nozares, secināts ekonomiskajā analīzē par aizlieguma ietekmi.