Apelācija tika iesniegta pēc tam, kad Francijas tiesa pērn uz pieciem gadiem liedza viņai kandidēt vēlēšanās saistībā ar Eiropas Parlamenta (EP) viltus darbavietu afēru, kurā bija iesaistīta viņa un citas Nacionālās apvienības (RN) amatpersonas.

Lepēnai tika piespriests arī četru gadu cietumsods, divi gadi nosacīti, un 100 000 eiro naudas sods.

Politiķe, kas trīs reizes kandidējusi uz Francijas prezidenta amatu, uzstāj, ka nav vainīga.

Otrdienas pēcpusdienā divu advokātu pavadībā viņa ieradās pārpildītajā tiesas zālē, cerot, ka labvēlīga prāvas iznākuma gadījumā tiks pavērts ceļš uz startu prezidenta vēlēšanās.

Ja tiesa apstiprinās sākotnējo spriedumu, Lepēnai būs liegts kandidēt 2027. gada vēlēšanās, kas tiek uzskatītas par viņas labāko – un, iespējams, pēdējo – iespēju iegūt valsts augstāko amatu.

Ja apelācija netiks apmierināta, viņai draud maksimālais sods – desmit gadi cietumā un viena miljona eiro naudas sods.

Tomēr Lepēna joprojām varētu kandidēt, ja viņai tiks piespriests īsāks aizliegums un viņai nebūs jāizcieš mājas arests.

Iepriekš otrdien Lepēna sacīja, ka cer, ka tiesa ņems vērā viņas versiju.

Paredzams, ka tiesas sēdes ilgs mēnesi, un lēmums varētu tikt pieņemts šovasar.

Sākotnējais spriedums bija smags trieciens Lepēnai un RN, kas pēdējos gados ir strauji nostiprinājusies Francijas politikā.

Tiesa atzina viņu par vainīgu – kopā ar 24 bijušajiem EP deputātiem, palīgiem un grāmatvežiem, kā arī pašu partiju – par sistēmas vadīšanu no 2004. līdz 2016. gadam, izmantojot EP līdzekļus, lai nodarbinātu RN darbiniekus Francijā.

Notiesāšanas laikā Lepēna izgāja no tiesas zāles, vēlāk spriedumu nosodot kā “politisku lēmumu”.

Kā iepriekš paudusi Lepēna, ja viņa nevarēs startēt prezidenta vēlēšanās, viņas vietā var kandidēt RN priekšsēdētājs Žordans Bardela.

Novembrī veiktā aptauja prognozēja, ka Bardela uzvarēs 2027. gada vēlēšanu otrajā kārtā neatkarīgi no tā, kas būs viņa sāncensis.