liepajniekiem.lv
Ceptuvē noskatījis sievu
“Robijs, bet ne Viljamss,” sarunā pajoko mājražotājs. Ar slaveno angļu dziedātāju Robiju Viljamsu viņam tiešām nav nekādas saistības, bet ar Ērihu Mariju Remarku gan.
“Vārdu Robijs man izvēlējās tēvs, iedvesmojoties no Remarka romāna “Trīs draugi”,” viņš izskaidro. Viens no šī slavenā romāna galvenajiem varoņiem ir Roberts Lokamps jeb Robijs.
Savulaik liepājnieks Robijs vēlējies kļūt par jūrnieku, taču dzīves līkloči viņu ievirzījuši citās jomās.
Viņa maizes cepšanas stāsts aizsācies pirms vairāk nekā 30 gadiem.
Pēc divu gadu dienesta armijā – Volgogradā jeb toreizējā Staļingradā – Robijs atgriezās Liepājā. Sākotnēji strādājis ražošanas apvienībā “Daiļrade”, pēc tam 1993. gadā pārgājis darbā uz Rolavas ceptuvi, kur strādājis draugs.
Tur liepājnieks cepis maizi un noskatījis arī savu nākamo sievu – grobiņnieci Mārīti, ar kuru iepazinies darba ballītē. Vēl šodien viņš precīzi atceras liktenīgo datumu.
“Iepazināmies 10. jūlijā! To atceros tikai tāpēc, ka Mārītes māsai 11. jūlijā bija kāzas,” viņš norāda.
Robijs no Liepājas pārcēlies pie Mārītes un viņas vecākiem uz Grobiņas pagasta Saulgožiem.
Šovasar apritēs 34 gadi, kopš abi maizes cepēji ir kopā, bet gredzenus pāris mija maģiskā datumā – 08.08.2008.
Kad beigušies kolhoza laiki, darbs ceptuvē arī pačabējis – Mārīte sākusi strādāt “Liepājas maizniekā”, Robijs kādu laiku pastrādājis pazīstamā maizniekmeistara Alberta Blumberga meitas Dainas Kandevicas konditorejā, līdz nolēmis naudu pelnīt celtniecībā.
Maiznieku vecmeistars Blumbergs savulaik apmācījis arī Rolavas ceptuves maizes cepējus.
Jābrauc, jo cilvēki gaida
Kāda liepājniece portālam atzina – ir pārsteigta, ka “Saulgožmaize” top Liepājas pievārtē. “Šī produkcija man ir pazīstama, taču nezināju, ka maizīti cep tepat Grobiņā,” viņa pauž.
Sākotnēji Dirneni maizīti cepuši divās elektriskās cepeškrāsnīs mājās radiem un draugiem. Līdz sapratuši, ka klaipiņiem vajag “baigo siltumu”, turklāt arī pieprasījums pēc viņu ceptās maizītes audzis.
Tā nu pirms nepilniem pieciem gadiem tapusi sava ceptuve Grobiņā, Krasta ielā.
Laika gaitā “Saulgožmaizes” produkcija kļuvusi aizvien daudzveidīgāka, un šodien tā piedāvā gan vairāku veidu maizi, gan dažādus saldos un sāļos našķus – kūkas, kēksus, cepumus, pīrāgus, ķiploku grauzdiņus u.c., ko pārdod izbraukuma tirdzniecībā gan Jaunliepājas vakara tirdziņā, gan Dienvidkurzemes novadā un citviet Latvijā.
Taču, ja kunde vēlas siltu maizīti un pīrāgus, tad jādodas pa taisno uz ceptuvi, kurā Dirnenu pāris saimnieko divatā.
Mājražotājs pasmejas, ka esot kā kurpnieks bez kurpēm, jo pats iecienījis “Rīgas mazinieka” sēklu tostermaizi.
“Nav jau tā, ka savu maizi nemaz neēdam, bet man tā sēklu tostermaize garšo,”
viņš piebilst.
Robijs atzīmē, ka “Saulgožmaizes” stāstā liels nopelns ir sievai, kas ir galvenā cepēja, tikmēr pats viņš tur rūpi par tirdzniecību.
Arī šim darbam ir sava garoziņa, kaut vai tirgoties sala laikā. Robijs stāsta, ka pagājušonedēļ Jaunliepājas vakara tirdziņā “bija šausmīgi auksts”, bet jābrauc ir, jo cilvēki gaida.
“Mēs strādājam ar devīzi: “Lai atgriežas klienti, nevis produkcija!”
Šeit tiešām viss notiek ar sirdi un dvēseli.
Mums patīk tas, ko darām. Paši mēs to izvēlējāmies. Protams, brīžiem ir grūti, bet mēs to pārkožam, izdarām un atkal esam priecīgi. Viss ir forši, un cilvēki priecīgi.”
Mājražotājs apliecina, ka pircēji roku darbu novērtē. Piemēram, Jaunliepājas tirdziņa apmeklētāji pie tirgotāja nākot, jau skaidri zinot, ko un cik viņi pirks, lai pietiktu līdz nākamajam ceturtdienai.
Lai visiem ir labi
Robija un Mārītes ģimenē izauguši trīs bērni – pirmdzimtais Dāvis ārzemēs strādā celtniecībā, meita Agita īsteno “Saulgožmaizes” mārketinga aktivitātes, bet pastarītis Kristers pagaidām vecāku ligzdu vēl nav pametis.
Tikmēr abi vecākie bērni – Dāvis un Agita – nu jau nodibinājuši savas ģimenes un sarūpējuši Robijam un Mārītei mazbērnus.
“Mums ir divi mazbērni. Puisītis Alberts ir dēlam, bet meitenīte Gabriela – meitai. Mazbērni ir vienaudži – abi aptuveni pusotru gadu veci. Viņi ir tik superīgi un aktīvi,” palepojas Robijs.
Mazbērnus vecvecāki lutinot, lai arī dēls un meita viņus par to šad tad rāj.
“Taču kāpēc ne? Ko tad mēs lutināsim, ja ne viņus,”
nosaka vectētiņš.
Robijs spriež, ka neviens no bērniem, visticamāk, nebūs gatavs ar laiku pārņemt ceptuves darbību, turpinot vecāku iesākto. Taču, kas zina, varbūt to darīs kāds no mazbērniem.
“Mazmeitai ļoti patīk darboties ceptuvē, un ome viņai arī ļauj mīklu pamīcīt.”
Brīvajā laikā Dirneni labprāt apmeklē dažādas kultūras norises. Mājražotājs paslavē Dienvidkurzemes pašvaldības rīkoto “Uzņēmēju gada balvas” pasākumu, kas bijis ļoti labi noorganizēts.
Dodoties uz to, “Saulgožmaizes” saimniekiem jau bijusi klusa nojauta, ka šoreiz būs jākāpj uz skatuves pēc balvas.
Mājražotājs par to paldies saka saviem uzticīgajiem pircējiem, kas arī esot lielākais dzinulis darboties.
Robijs apliecina, ka mājražotāju darbs nebūt nav viegls, tomēr sūkstīties par problēmām neesot ieradis. Protams, gribētos, lai izejvielu cenu pieaugums beidzot apstātos.
“Visam cenas ir augšā nevis pa mēnešiem, bet nedēļām un stundām. Taču mēs nevaram celt cenas, tad mēs to maizi un pārējo produkciju tikai paši ēdīsim. Ir jāpielāgojas. Viegli izdarāms tas nav, taču cenšamies, lai pircējs būtu apmierināts.”
Izdzirdot jautājumu: vai jums ir atvaļinājums? Robijs sāk smieties. Nepilnu nedēļu gan izdevies atvilkt elpu pēc gadumijas, dažas dienas arī starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu.
“Protams, vajadzētu biežāk atpūsties, jo jaunāki nekļūstam, bet tas nav šķērslis – cepam, lai visiem ir labi!”
Vizītkarte
Robijs Dirnens
- Mājražotājs.
- Ar sievu Mārīti izveidojuši “Saulgožmaizes” ceptuvi.
- Dzimis 1968. gada 20. februārī.
- Mācījies Liepājas 6. vidusskolā.
- Tētis četriem bērniem.
- Vaļasprieki: kultūras un sporta pasākumi.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
