Izolācija no Eiropas tuvina Lukašenko Krievijai, intervijā britu laikrakstam “Financial Times” pauda opozicionāre.

“Tā padara Baltkrieviju mazāk drošu un mazāk paredzamu Eiropai,” sacīja Kaļesņikava.

“Es nesaprotu, kāpēc Eiropa nesāka sarunas ar Lukašenko pirms ASV. Ir acīmredzams, ka, piemēram, Vācijai ir daudz ciešākas saites ar Baltkrieviju,” pauda opozicionāre, norādot, ka, viņasprāt, Lukašenko ir “pragmatisks cilvēks”.

“Ja viņš ir gatavs uz humāniem soļiem, atbildot uz sankciju mīkstināšanu, arī ieslodzīto atbrīvošanu un atļauju Baltkrievijā strādāt neatkarīgiem medijiem un nevalstiskajām organizācijām, tas būtu jāapspriež,” klāstīja Kaļesņikava.

Jau vēstīts, ka 13. decembrī Lukašenko pēc vienošanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu apžēloja 123 politieslodzītos.

Viņu vidū bija Kaļesņikava, bijušais prezidenta amata kandidāts Viktars Babarika un Nobela Miera prēmijas laureāts Aļess Bjaļackis.

Kaļesņikava bija Babariko vēlēšanu štāba vadītāja un viena no 2020. gada protestu līderēm.

Kaļesņikava tika notiesāta uz 11 gadiem cietumā un turēta aiz restēm gandrīz bez saiknes ar ārpasauli.

Pērn decembrī viņa tika atbrīvota pēc vairāk nekā četriem gadiem cietumā.

Pēc atbrīvošanas vairāki komentētāji kritizēja Kaļesņikavu par to, ka viņa preses konferencē Ukrainā pateicās Lukašenko par politieslodzīto atbrīvošanu.

Politieslodzītie tika atbrīvoti pēc kontaktu aktivizēšanās Minskas un Vašingtonas starpā. ASV ievērojami atvieglojušas Baltkrievijai noteiktās sankcijas.