“Provokatīvas darbības atklāj patiesos nodomus, un neadekvāta reakcija vai izdabāšana tikai palielina eskalācijas risku. Mums jāmaina [Krievijas diktatora] Vladimira Putina aprēķini, palielinot spiedienu uz Krieviju un radot tai stratēģiskas dilemmas,” Nausēda sacīja Pasaules ekonomikas foruma diskusijā “Eiropas vietas pasaulē pārdefinēšana”.

Lietuvas prezidents uzsvēra, ka Eiropas drošības stratēģijai jābalstās uz reālu militāro spēku, un norādīja, ka aizsardzībai jāatvēl ne mazāk kā 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), informēja Nausēdas birojā.

Viņš arī norādīja uz drošības nozīmi NATO austrumu flangā un nepieciešamību pēc ciešākas sadarbības starp Eiropas Savienību un NATO, lai nodrošinātu ātrumu, elastīgumu un pilnīgu saderību ar alianses spēju prioritātēm.

Diskusijas laikā Nausēda vērsa uzmanību uz ASV iesaistīšanās Eiropas drošībā attīstības perspektīvām un uzsvēra, ka Eiropai ir jāturpina stiprināt savas aizsardzības, tehnoloģiskās un rūpnieciskās spējas.

Viņš teica, ka transatlantiskās saites joprojām ir spēcīgas un neaizstājamas un ka sadarbība ar ASV ir jāuztur un konsekventi jāattīsta.

Runājot par miera centieniem Ukrainā, prezidents uzsvēra, ka ilgstošs miers ir iespējams tikai ar spēcīgām drošības garantijām un reālām spējām.

“Mēs novērtējam ASV prezidenta Donalda Trampa centienus izbeigt Krievijas agresiju pret Ukrainu un atzinīgi vērtējam Eiropas aktīvo līdzdalību šajās sarunās,” viņš teica.

Nausēda sacīja, ka Lietuva atbalsta ASV vadīto 20 punktu miera plānu un panākumus, kas gūti saistībā ar drošības garantijām Ukrainai.

“Šīm garantijām jābūt ilgtermiņa, balstītām uz reālām Eiropas spējām ar ASV atbalstu, un tām jāietver Ukrainas dalība Eiropas Savienībā vēlākais līdz 2030. gadam. Lietuva ir gatava veicināt drošības garantiju īstenošanu, arī izvietojot karaspēku, un aicina citus sabiedrotos darīt to pašu, jo Ukraina šodien ir Eiropas pirmā aizsardzības līnija,” Nausēdas teikto Davosā citēja Lietuvas prezidenta kanceleja.

Apspriežot uz vērtībām balstītu vadību, Lietuvas prezidents norādīja uz Eiropas enerģētisko atkarību no Krievijas resursiem un no tā izrietošo neaizsargātību, kā arī uzsvēra nepieciešamību Eiropai pēc iespējas ātrāk atteikties no Krievijas fosilā kurināmā importa.

“Šodien ir brīdis, kad Eiropai jāpārdefinē sava ģeopolitiskā loma. Mums tagad ir unikāla iespēja to izdarīt, pieņemot savlaicīgus lēmumus un veicot izlēmīgus pasākumus,” viņš teica.

Prezidenta kanceleja paziņoja, ka diskusijā piedalījās arī Beļģijas premjerministrs Barts de Vēvers, Horvātijas premjerministrs Andrejs Plenkovičs un citi.