“Pēc četriem gadiem situācija Ukrainā ir stabilāka,” preses konferencē paziņoja Polijas valdības preses sekretārs Ādams Šlapka, norādot, ka iespējams “pāriet no pagaidu risinājumiem uz sistēmiskiem”.

Likumprojektā, kas tiks iesniegts parlamentā, teikts, ka sākotnējā palīdzība ukraiņiem tika “pieņemta kā ārkārtējs, pagaidu pasākums”.

Likumprojekts cita starpā paredz atcelt iepriekšējos noteikumus, ar ko tika izveidota atsevišķa palīdzības sistēma ukraiņiem, un atcelt lielāko daļu ukraiņiem piešķirto īpašo tiesību uz sociālajiem pabalstiem, izmitināšanu un medicīnisko aprūpi.

Taču vairāki pasākumi, piemēram, likumīgas uzturēšanās un identitātes apliecināšanas līdzekļi, tiks saglabāti.

Likumprojekts ir izpelnījies kritiku, tostarp no uzņēmēju puses. Organizācija “Lewiatan Confederation”, kas pārstāv Polijas uzņēmējus, uzskata, ka šis solis varētu paralizēt darba tirgu. Organizācija norādīja, ka īpašā aizsardzība ir “ļāvusi legāli nodarbināt aptuveni 1,24 miljonus cilvēku”, un ukraiņi pašlaik veido 66% no Polijas ārvalstu darbaspēka.

2024. gadā Polijā ukraiņu darbaspēks deva 2,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir vairāk nekā ukraiņiem sniegtā palīdzība.

Sākoties Krievijas atkārtotajam iebrukumam Ukrainā, Polijā ieradās miljoniem ukraiņu bēgļu, no kuriem daudzi tālāk devās uz citām Eiropas valstīm, bet liela daļa palika Polijā.

Taču sabiedrības viedoklis par ukraiņiem Polijā kopš kara sākuma ir mainījies. Saskaņā ar Polijas Sabiedriskās domas pētījumu centra janvārī veikto aptauju tikai 48% poļu atbalsta palīdzības sniegšanu no kara bēgošajiem ukraiņiem, bet 46% ir noskaņoti pret to. Tas ir zemākais atbalsta līmenis kopš šādu aptauju sākuma pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas 2014. gadā.

Arī Polijas prezidents Karols Navrockis paudis noraidošu nostāju, pagājušajā gadā, stājoties prezidenta amatā, paziņojot, ka viņš neparakstīs nevienu “likumu par īpašu palīdzību Ukrainas pilsoņiem”.