Ar 23. janvāra spriedumu Hamburgas zemes tiesa aizliedza laikrakstam izplatīt vairākus apgalvojumus, tajā skaitā par Usmanova sakariem ar augsta ranga Krievijas amatpersonām.

Apgalvojumi, ko tiesa atzina par meliem, bija ietverti 2023. gada 3. aprīļa FAZ publikācijā “Im Auftrag des Kremls” (“Kremļa vārdā”).

Aizliegti apgalvojumi, ka Usmanovs izmantojis savu bagātību “Kremļa interesēs vai Kremļa uzdevumā”, ka viņš neoficiāli pārstāvējis Krievijas valdības intereses Uzbekistānā un ka viņš iejaucies Krievijas laikraksta “Kommersant” redakcijas politikā pēc tā iegādes 2006. gadā, Krievijas medijiem klāstīja Usmanova pārstāvji.

Tiesas aizliegums attiecas arī uz diviem Krievijas varasiestāžu nobendētā opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija apgalvojumiem, kas bija FAZ rakstā.

Viens no tiem ir par to, ka Usmanovs “uzdāvinājis” īpašumu ar Dmitriju Medvedevu, bijušo Krievijas premjerministru un nominālo prezidentu, saistītām struktūrām kā kompensāciju par to, ka viņš slēpis Usmanova biznesu uz “Gazprom” rēķina.

Vēl viens apgalvojums ir, ka 2002. gadā Usmanovs iegādājies “Gazprom Investholding” aktīvus, izmantojot paša kontrolētu uzņēmumu un “pārdodot valsts īpašumu sev”.

Par aizlieguma pārkāpšanu laikrakstam draud naudassods līdz 250 000 eiro par katru gadījumu.

Usmanova advokāts Joahims Šteinhēfels norādīja, ka tiesas aizliegtie apgalvojumi “atkārto būtiskas daļas” no Eiropas Savienības (ES) Usmanovam noteikto sankciju pamatojuma.

Tiesas lēmums “ļauj mums secināt”, ka ES sankciju pamatojums nav “nekas cits kā apmelojošu, nepamatotu un tāpēc nelikumīgu apgalvojumu kopums”, apgalvoja advokāts.

Cita starpā Navaļnija apgalvojumi tika izmantoti kā sankciju pamatojums, pauda advokātu birojs, kas pārstāvēja Usmanovu.