Pieņemtais likumprojekts atceļ desmitiem gadu ilgušu valsts kontroli pār ārvalstu investīcijām šajā nozarē.

Tas arī padara atlīdzību režīmu elastīgāku, lai pievilinātu privāto kapitālu nozarei, kas gadiem ir cietusi no ASV sankcijām.

“Pēc ciešanām nāks tikai labas lietas,” solīja Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs Horhe Rodrigess, kura māsa ir Venecuēlas pagaidu prezidente Delsija Rodrigesa.

Pieņemtais likumprojekts paredz, ka privāti uzņēmumi varēs neatkarīgi iesaistīties naftas izpētē, ieguvē un tirdzniecībā, neveidojot kopuzņēmumus ar valsts naftas kompāniju PDVSA.

Līdz šim PDVSA bija vairākuma īpašniece šādos kopuzņēmumos.

Šīs pārmaiņas rada pamatu tam, ka lielās ASV naftas kompānijas varēs atgriezties Veneucuēlā.

ASV prezidents Donalds Tramps bija draudējis, ka Delsijai Rodrigesai draudētu līdzīgs liktenis kā Maduro, ja viņa nesniegtu Vašingtonai piekļuvi Venecuēlas jēlnaftai.

Venecuēlā ir pasaulē lielākie pierādītie naftas krājumi, bet ieguves apjoms ir samazinājies no vairāk nekā trim miljoniem barelu dienā šī gadsimta sākumā līdz apmēram 1,2 miljoniem barelu dienā tagad.

Valsts vēl ir pakļauta ASV naftas embargo, kuru 2019. gadā noteica Donalds Tramps savas pirmās prezidentūras laikā.

Kopš Maduro gāšanas 3. janvārī ASV ir rīkojušās, lai faktiski pārņemtu kontroli pār Venecuēlas naftas eksportu, kas ir valsts ekonomikas balsts.