Dānija tradicionāli bijusi dedzīga ASV sabiedrotā, un tā joprojām dēvē Vašingtonu par savu tuvāko sabiedroto, taču pēdējās nedēļās abu valstu attiecības ievērojami saasinājušas prezidenta Donalda Trampa pretenzijas uz Dānijas autonomo teritoriju Grenlandi.

Pagājušajā mēnesī Tramps atteicās no saviem draudiem ar spēku sagrābt Grenlandi, ļaujot ASV sabiedrotajiem uzelpot.

ASV prezidents atkāpās no saviem draudiem pēc sarunas ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti, paziņojot, ka ir vienojies par ietvaru, lai nodrošinātu lielāku ASV ietekmi reģionā.

Tomēr šķiet, ka panākta vienošanās tikai par dažām detaļām, un Dānijas un Grenlandes varasiestādes atsakās apspriest jebkādu suverenitātes nodošanu pār Grenlandi.

Jautāti, vai, ņemot vērā pašreizējo situāciju, viņi raksturotu ASV “kā sabiedroto vai pretinieku”, tikai 17% respondentu atbildēja, ka uzskata ASV par sabiedroto, liecina aptaujas rezultāti. 20% respondentu atbildēja, ka nezina, un 3% norādīja, ka nevēlas atbildēt.

Aptauju veica firma “Epinion”, kas no 21. janvāra līdz 28. janvārim aptaujāja 1053 dāņus vecumā virs 18 gadiem.

17. janvārī tūkstošiem dāņu piedalījās protesta gājienā no Kopenhāgenas centra uz ASV vēstniecību, lai protestētu pret Trampa centieniem pārņemt Grenlandi.

Sestdien tūkstošiem dāņu atkal devās gājienā uz ASV vēstniecību Kopenhāgenā, šoreiz klusā protestā, ko organizēja Dānijas Veterānu asociācija pēc tam, kad Tramps noniecināja pārējo NATO sabiedroto karavīru lomu karā Afganistānā.