Tā viņš preses konferencē atbildēja uz lūgumu komentēt Lietuvas premjerministres Ingas Ruginienes paziņojumu, ka Viļņas 2021. gada lēmums atļaut atvērt Taivānas pārstāvniecību ar salas nosaukumu bija stratēģiska kļūda.

“Ķīnas durvis komunikācijai ar Lietuvu joprojām ir atvērtas. Mēs ceram, ka Lietuva varēs pārvērst savu vēlmi uzlabot divpusējās attiecības reālos darbos un pēc iespējas ātrāk labot savas kļūdas,” sacīja Liņs.

Viņš piebilda, ka Ķīna mudina Lietuvu atgriezties uz pareizā ceļa, ievērojot vienas Ķīnas principu, un radīt nosacījumus Ķīnas un Lietuvas attiecību normalizēšanai.

Jau vēstīts, ka Ruginiene šonedēļ atzina, ka, viņasprāt, ļaujot Viļņā atvērt Taivānas pārstāvniecību ar salas nosaukumu, Lietuva “izlēca vilciena priekšā un zaudēja”, jo savu rīcību nekoordinēja ar Eiropas Savienību (ES) un ASV.

Pēdējos gados Viļņa un Pekina nespēj vienoties par to, kā pēc strīda par Taivānas pārstāvniecības nosaukumu atjaunot diplomātiskās pārstāvniecības abās valstīs.

Kopš pagājušā gada maija Lietuvā vairs nav akreditētu Ķīnas diplomātu vai citu personāla darbinieku.

Jūnijā toreizējais premjerministrs Gintauts Palucks paziņoja, ka Ķīnai tika iesniegts priekšlikums par attiecību atjaunošanu, taču atbilde uz to joprojām nav saņemta.

Pēc valdības maiņas Ruginienes kabineta programmā tika iekļauts mērķis “atjaunot diplomātiskās attiecības ar Ķīnu tādā diplomātiskā līmenī, kāds pastāv citās Eiropas Savienības valstīs”.

Savukārt Lietuvas prezidents Gitans Nausēda šonedēļ teica, ka attiecību atjaunošanai ar Ķīnu ir nepieciešama abu valstu griba, taču Lietuva saskata draudus pārāk ciešā sadarbībā ar komunistu režīmu.

Nausēda sacīja, ka, tāpat kā Baltkrievijas gadījumā, “Ķīnas varas iestādes veicina Krievijas darbības Ukrainā”, un pārāk liela atkarība no Ķīnas jau vairākkārt radījusi Eiropai daudz problēmu.

Lietuva 2021. gadā atļāva Taibejai atvērt Taivānas pārstāvniecību Viļņā, izmantojot Taivānas nosaukumu, nevis Taibejas, kā ierasts starptautiskajā praksē. Tas saniknoja Ķīnu, kura ierobežoja attiecības ar Viļņu un radīja būtiskus šķēršļus abu valstu savstarpējā tirdzniecībā.

Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949. gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, kas joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu. Taivāna pastāvīgi dzīvo Ķīnas iebrukuma draudu ēnā.