“Es neredzu nekādus [iemeslus], kāpēc, piemēram, tā nevarētu būt Taibejas pārstāvniecība. Tas neatceļ mūsu atbalstu demokrātiskajam procesam (..) Mēs atbalstām Baltkrievijas demokrātiju un brīvību, un Ukrainas un citu valstu, tāpat kā Taivānas,” preses konferencē sacīja Ruginiene.

“Es nesaskatu lielu problēmu [attiecībā uz pārstāvniecības pārdēvēšanu], taču tas nav lēmums, kas tiek pieņemts piecās minūtēs. Šāds jautājums būtu jāsaskaņo ar stratēģiskajiem partneriem, tas ir plašāk apspriežams jautājums, bet tas, ka mēs ar to pasteidzāmies, ir fakts,” viņa piebilda.

Pēc valdības vadītājas domām, pati Taivānas pārstāvniecības atvēršana nav bijusi nejaušība.

“Nevis atvērt pārstāvniecību tāpēc, ka tas ir izdarīts citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, bet izkāpt no konteksta, saprotot, ka šim nosaukumam būs zināmas sekas – tas bija pārsteidzīgs solis, ko, manuprāt, mēs varējām labot,” viņa sacīja.

Premjerministre teica, ka ārpolitikai jābūt orientētai nevis uz “it kā vērtībām”, bet gan uz Lietuvas interesēm.

“Mums beidzot jāatgriežas pie savām saknēm, un valdības pārstāvju pieņemtajiem lēmumiem jābūt vērstiem tikai un vienīgi uz šīs valsts interesēm un tajā dzīvojošo cilvēku interesēm,” sacīja Ruginiene.

“Pārāk ilgi mēs esam bezdomīgi spekulējuši par dažādām it kā vai izdomātām vērtībām, par lietām, kas ir pilnīgi nesaistītas, bet neko neesam darījuši, lai domātu par to, kas patiešām ir labs šai valstij un tajā dzīvojošajiem cilvēkiem,” teica premjere.

Ruginiene pagājušajā nedēļā intervijā aģentūrai BNS sacīja, ka, viņasprāt, ļaujot Viļņā atvērt Taivānas pārstāvniecību ar salas nosaukumu, Lietuva “izlēca vilciena priekšā un zaudēja”, jo savu rīcību nekoordinēja ar ES un ASV.

Pēdējos gados Viļņa un Pekina nespēj vienoties par to, kā pēc strīda par Taivānas pārstāvniecības nosaukumu atjaunot pilna mēroga diplomātiskās attiecības.

Kopš pagājušā gada maija Lietuvā vairs nav akreditētu Ķīnas diplomātu.

Kopš Taivānas pārstāvniecības atklāšanas 2021. gadā ir strauji samazinājusies arī divpusējā tirdzniecība.

Ķīnas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis pagājušajā nedēļā sacīja, ka “Ķīnas durvis komunikācijai ar Lietuvu joprojām ir atvērtas”.

“Mēs ceram, ka Lietuva varēs pārvērst savu vēlmi uzlabot divpusējās attiecības reālos darbos un pēc iespējas drīz labot savas kļūdas,” viņš teica.

Pārstāvis piebilda, ka Ķīna mudina Lietuvu “atgriezties uz pareizā ceļa”, ievērojot vienas Ķīnas principu, un radīt nosacījumus Ķīnas un Lietuvas attiecību normalizēšanai.

Savukārt Taivānas Ārlietu ministrija norādīja, ka Taibeja ar Viļņu neapspriež Taivānas pārstāvniecības Lietuvā nosaukuma maiņu.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda pagājušajā nedēļā teica, ka attiecību atjaunošanai ar Ķīnu ir nepieciešama abu valstu griba, taču Lietuva saskata draudus pārāk ciešā sadarbībā ar komunistu režīmu.

Nausēda sacīja, ka, tāpat kā Baltkrievijas gadījumā, “Ķīnas varas iestādes veicina Krievijas darbības Ukrainā”, un pārāk liela atkarība no Ķīnas jau vairākkārt radījusi Eiropai daudz problēmu.

Pašreizējās valdības programmā ir iekļauts mērķis “atjaunot diplomātiskās attiecības ar Ķīnu līdz līmenim, kāds pastāv citās ES valstīs”.

Ruginienes pārstāvētie sociāldemokrāti ir pie varas koalīcijā ar vēl divām partijām.

Lietuvas iepriekšējā konservatīvo un liberāļu valdība 2021. gadā atļāva Taibejai atvērt Taivānas pārstāvniecību Viļņā, izmantojot Taivānas nosaukumu, nevis Taibejas, kā ierasts starptautiskajā praksē.

Tas saniknoja Ķīnu, kas ierobežoja attiecības ar Viļņu un radīja būtiskus šķēršļus abu valstu savstarpējā tirdzniecībā.

Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949. gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, kas joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu.

Taivāna pastāvīgi dzīvo Ķīnas iebrukuma draudu ēnā.