Saskaņā ar “Bloomberg” avotu minētajiem datiem 2026. gada janvārī līgumu par dienēšanu Krievijas bruņotajos spēkos parakstīja par 9000 cilvēku mazāk, nekā Krievijas armija zaudēja frontē.

Vēl 2025. gada decembrī jaunpienācēju skaits bija aptuveni salīdzināms ar zaudējumu skaitu, tomēr ziemā Krievijas zaudējumi frontē Ukrainā ievērojami pieauga.

“Bloomberg” sarunu biedri pieļauj, ka Ukrainas jaunā aizsardzības ministra Mihailo Fedorova ierosinātā stratēģija palielināt Krievijas armijas zaudējumus līdz 50 000 vīru mēnesī daļēji dod vēlamos rezultātus. Tādā gadījumā Kremlim var nākties domāt par jaunu mobilizācijas vilni.

Neraugoties uz Maskavas apgalvojumiem par panākumiem frontē, ASV domnīcas “Stratēģisko un starptautisko studiju centrs” (CSIS) analītiķi uzskata, ka Krievija cieš ārkārtīgi lielus zaudējumus ar minimāliem teritoriāliem ieguvumiem.

Saskaņā ar CSIS datiem kopš 2022. gada februāra, kad Krievija atkārtoti iebruka Ukrainā, karā nogalināti, smagi ievainoti vai pazuduši līdz 1,2 miljoniem krievu karavīru.

Pēdējā gada laikā Krievijas armijas zaudējumi sasniedza 425 000 cilvēku jeb vidēji aptuveni 35 000 cilvēku mēnesī, aplēsis CSIS. Tas pārsniedz jebkuras lielvalsts zaudējumus jebkurā bruņotā konfliktā kopš Otrā pasaules kara.

Krievijas un Ukrainas armiju kopējie zaudējumi sasniedz 1,8 miljonus cilvēku, un līdz pavasarim tie sasniegs divus miljonus, prognozē CSIS.

Kopš 2024. gada Krievijas armija lielās uzbrukuma operācijās ir pavirzījusies uz priekšu vidēji pat 15 līdz 70 metriem dienā, aprēķinājis CSIS. Tas ir viens no zemākajiem uzbrukuma tempiem starp lielākajām militārajām kampaņām pēdējos simts gados. Kopš 2024. gada sākuma Krievija ir iekarojusi nepilnus 1,5% Ukrainas teritorijas, lēš analītiķi.

Kāds “Bloomberg” avots, kas iepazinies ar Rietumu izlūkošanas datiem, piekrīt šādām aplēsēm. Pie pašreizējiem virzīšanās tempiem Krievijas armijai būtu nepieciešami aptuveni divi gadi, lai ieņemtu visu Donbasu, norāda “Bloomberg” sarunbiedrs.